- Domas pēc haļavas principa
- 5/10/06 06:22 pm
-
Daudz apātisku sejas vaibstu, dažos no tiem tomēr ir saskatāms neliels satraukus, un arī tikai tapēc, ka acis šaudās vērojot apkārtni. Visi ir ieslīguši mūzikas ritmā, un nevienu neuztrauc attiecīgā skaņdarba autora nezināšana. Mūzika pielīp nemanot, un tika pa retam tu apzinies, ka soļus veic mūzikas ritmā, vai arī pie skaņdarba kāpinājuma izbrauc ar roku cauri matiem. Un tur jau viņš sēž pie bāra letes, klusē, un vēro šiverīgo bārmeni, kura nevar rast miera, nedrīkst apstāties un padomāt, domāt ir slikti.
Un no rīta viņi visi devās mājās. Ejot garām veikalu skatlogam 55% no viņiem skatījās tajos ar nolūku ieraudzīt savu atspulgu. 90% no viņiem nesmaidīja, 60% bija saindējušies ar alkoholu, un visi viņi smirdēja pēc tabakas dūmiem. Un tad viņi visi aizgāja gulēt un sapņoja par zooveikala apmeklētāju, kurš izīrēja savai zelta zivtiņai šūpoles. Zivtiņa šūpojās un apmeklētājs lēkāja uz vietas, savilcis rokas dūrītēs, bērnišķīgā prieciņā. Sievietes tur pat karstā vasarā kājās ir uzvilkušas gumijniekus, jo tas ir jaunākais modes kliedziens, kā arī vairākas respondentes atzina, ka gumijnieki izveļ viņu acu krāsu. Visapkārt valda troksnis, tikai smaids rada klusumu. Un veļas mazgātājai Ņikīķinai aptrūkās veļasziepes. Vai tu redzi sapņos nepazīstamus cilvēkus, varbūt arī viņi tevi redz.