- 2/6/06 05:32 pm
-
Visiem pēdējā laikā kaut kādas personības krīzes iestājušās. Citam liekas, ka viņš neiederās nevienā sabiedrībā, cits plosās ar mazvērtības kompleksiem, cits mākslīgi pumpē savu ego, dažš labs uzskata, ka ir zudis cilvēks. Nu ko tad man tagad darīt, varbūt arī nedaudz padramatizēt. Vairākus gadus jau dzīvoju ar augstāk minētajiem sindromiem, un pagaidām vēl neesmu zaudējis iemaņas pa naktīm elpot. Protos arī vēnas negriezt un līdz galam arī neesmu sapisis attiecības ar naudas devējiem. Jā, viss ir sūdīgi un būs vēl sūdīgāk, tas viss ir tikai mazohisms, un lai cik arī dīvaini tas neliktos, piekopt šādu mazohismu ir ļoti patīkami.
Forši tak pažēlot pašam sevi, nožēlot pagātnes kļūdas, katru vakaru izbaudīt nepatīkamos dzīves mirkļus, un ik pa brīdim pie sevis atkārtot: "Es esmu lūzeris, esmu lūzeris". A zemapziņa tak sevišķi gudra nav. Ja tai katru dienu tiek atkārtota viena un tā pati mantra: "Esmu lūzeris, nekam nederu, cilvēki mani tikai pacieš", tad agri vai vēlu zemapziņa realizēs šīs jūsu vēlmes.
Kaut kad pirms 3 gadiem lasīju grāmatu (bļe, ja tagad tik bieži sanāktu kaut ko lasīt) par to kā kļūt par miljonāru pāris gadu laikā. Par miljonāru nekļuvu, bet tajā laikā uzstādītos mēŗķus visus sasniedzu. Tagad tikai nožēloju, ka vēlējos izbaudīt arī nojūgšanos. To gan nevajadzēja darīt, smadzenes ir nedaudz sagājušas ķīselī.
Ieteikums ir šāds - Vajag atmest mazohismu, jo tas ir tāds pats kaitīgs ieradums kā dzerstīšanās kopā ar "inteliģentiem" cilvēkiem un pašapmierināšanās seksa partnera meklēšanas vietā.
Tā kā sveiciens visiem nīkuļiem/pinkšķiem/kunkstētājiem un pārējām emocionāli mākslinieciskajām dvēselēm, nekad nav par vēlu ņemt un nolekt no savas mājas jumta, pirms tam sadzeroties drosmei. Šāda veida organisko vielu sintezēšana nav patērēto uzturvielu vērta.
Taks, un tagad šo pašu kāds varētu pateikt man, tad varbūt pats tam visam noticētu.