July 12th, 2013

• Paradigmu maiņa
• 7/12/13 12:57 am
• - Tas nav normāli, viņš neiederas mūsu sabiedrībā - Vecā vilkača sejā bija manāmas rūpes.
  - Kāda starpība, es esmu gluži tāds pats kā Jūs - Daiļa paskata jaunietis bija izslējis krūtis un šo frāzi izteica cik lietišķi vien spēdams.
  Vilkaču barā iestājās neliels apmulsums. Daļa no viņiem piecēlās kājās un sāka nervozi staigāt turp un atpakaļ. Vecais vilkatis vēl joprojām izskatījās norūpējies, un neizdvesa ne skaņas.
  - Beidziet taču, šī situācija vairs nav nopietna, mēs nevaram tā turpināt, jau apstāklis vien, ka mēs iedziļinamies šādās sarunās liecina par mūsu vērtību zudumu un morālo pagrimumu - atskanēja balss no vilkāču bara.
  - Mani brāļi un māsas, sakiet man, kā rīkoties šajā situācijā ? - Vecais vilkaties pēc ilga pārdomu brīža pārtrauca ilgstošo klusuma brīdi.
  - Saplosīt, nogalināt, izstumt, kastrēt, lai nerada sev līdzīgus - Skanēja balsis no vilkaču bara.
  Daiļais jaunietis novērsa skatienu no saviem sugas brāļiem. No viņa rokām un kājām sāka augt skruļļaina vilna, daiļā seja izstiepās uz priekšu, un tās galā izauga melns mitrs deguns. Iekaukdamies viņš noliecās četrrāpus un no pēcpuses viņam izspraucās balts astes bumbulis. Ausis auga arvien garākas un to galos vilna sabiezēja un izveidoja bumbuļveidīgus objektus. Jaunietis klusi iekunkstējās.
  
  Diez vai vilkaču sentēvi sirojot pa mežiem, plosot savvaļas zvērus, un kaucot uz mēnesi kādreiz varēja iedomāties, ka viņu dzimtu reiz turpinās pūdeļatis.
• 4 commentsLeave a comment