July 6th, 2011

• Velostāsti
• 7/6/11 02:53 pm
• Mani nebūt nepriecē pēdējā laika velobraucēju skaita palielināšanās. Jauniņajiem lisopēdistiem nav nekādas sajēgas par to kā ir jāuzvedas uz ceļa. Brauc pārītis pa veloceliņu viens otram blakus, un viņiem nemaz neienāk prātā, ka jādod pretīm braucošajam velisopēdistam ceļš. Daudzi dunduki braukā apkārt ar austiņām ausīs. Nekāda zvaniņu grabināšana un kliegšana nespēj pievērst viņu uzmanību. Nez vai kapota laizīšana ar mēli un mašīnas izpētīšana no apakšas viņus atradinās no mūzikas klausīšanās nepiemērotās situācijās. Jauni skuķīši braukā apkārt pa zigzagiem, nespējot izlemt vai viņas atrodas Lielbritānijā, vai tomēr pārējā normālajā Eiropas daļā.
  
  Bet nu labi, gan jau ar laiku un pāris brūcēm jaunie velobraucēji iemācīsies korekti uzvesties. Pēdējā laikā man sanāca neliela saskriešanās ar kājāmgājējiem. Šodien dodos uz darbu, braucu pa Pērnavas ielu, tajā mazāk kājāmgājēju. Pa priekšu iet resns onkulis, iet tieši pa trotuāra vidu, tā ka ne pa vienu ne pa otru pusi šim garām netikt. Viņam tuvojoties pāris reizes iekliedzos, bet šis nereaģē. Nu neko braukšu garām. Spraucoties starp viņu un koku nedaudz ar stūri pieskāros onkuļa taukiem. Turpinot savu ceļu iemācījos dažus jaunus, nedzirdētus lamu vārdus krievu valodā.
  
  Otrs precedents notika pie Garduma. Kurš gan nezin šo brīnišķo iestādi, kura cauru diennakti var apgādaties ar alkoholu. Braucu garām iepriekš minētājam iestādījumam, skatos pretī Gardumam, trotuāra otra pusē stāv sieviete. Nu labi, lai stāv. Braucu tālāk, pēdējā brīdī viņa apgriežās un straujā solī dodas uz Garduma durvīm. Nepaspēju pat noreaģēt kā viņas galva atsitās pret manu plecu, un sieviete palika guļam vēkšpēdus zemē. Pieskrēju šai klāt, palīdzēju piecelties, kaut ko tur atvainojos, šī tikai māj ar roku, sevišķi skaidra neizskatījās. Kad devos prom, pagriezu galvu atpakaļ, viņa jau bija iegājusi Gardumā. Re pie kā noved spontāna steidzama vajadzība pēc alkohola.
• 6 commentsLeave a comment