November 27th, 2009

• Pedagoga pieraksti
• 11/27/09 02:08 pm
• Ienāk pie manis kabinetā kolēģis. Saka: "Dod man USB vadu" Es, protams, kulturāli viņam paskaidroju, ka nebūt neuzskatu sevi par datoriķi un pildu tikai informātikas skolotāja pienākumus, līdz ar to viņš var droši pamest šo kabinetu un meklēt laimi cituviet. Nepagāja pat viena kontaktstunda kad kolēģis atgriezās ar šādu pašu jautājumu. Es viņu, protams, atkārtoti padzinu no sava kabineta, šoreiz veltot krāsainākus epitetus. Paiet 2 akadēmiskās stundas un kabinetā ienāk 2 študenti un paziņo, ka viņu audzinātājs prasot USB vadu. Palūdzu študentiem nodemonstrēt savam audzinātājam 2 roku un dūres kombināciju. Študenti pameta manu kabinetu.
  
  Norisinās stunda, staigāju apkārt pa datorklasi atbildot uz dažādiem standarta jautājumiem. Dzirdu kabineta durvis paverās un kāds klusi ienāk iekšā. Es pieradis pie tautas staigāšanas un pat neuzskatu par nepieciešamu pagriezties un pievērst uzmanību ienākušajam. No muguras sadzirdu krekšķināšanu, pagriežos, bet tur stāv kolēģis ar metāla lauzni rokā un saka: "Dod man USB vadu" Un vēl viņš piebilda, ka viņam kabinetā ir ne tikai lauznis, bet arī tačka un lāpsta, un viņš šos instrumentus nebūt nebaidās likt lietā.
  
  Lūk tāda ir pedagogu dzīve, vardarbība un psiholoģiskais terors ne tikai no skolēnu, bet arī no kolēģu puses :/
• 21 commentsLeave a comment