October 15th, 2009

• Tipveida blogveida ieraksts
• 10/15/09 09:42 am
• Kasjaunā izlasīju par kontrolieru izdarībām. Patiesība pieredze ar kontrolieriem ir dažāda. Man kā pastāvīgam Rīgas satiksmes pakalpojumu izmantotājam ik pa brīdim gadās redzēt kontrolieru sejas. Atceros vienreiz tramvajā iekāpa 2 smaidoši jautri onkuļi, izstaigāja cauri visam vagonam nepārtraukti mētājoties ar jokiem un runājoties ar cilvēkiem. Tādi kārtīgi pozitīvi onkas, ne tikai man, bet arī apkārtsēdošajiem drūmajiem ļautiņiem uz brīdi sejā atplauka smaids, nebiju domājis, ka kontrolieri ir spējīgi uzlabot garastāvokli. Dažkārt, diemžēl, notiek pilnībā pretējais.
  
  Esmu novērojis vairākas kontrolieru tantes, kuru fizionomijas, pat tādam miermīlīgam pilsonim kā man, izraisa neapzinātu tieksmi sist ar kāju vai arī mest ar ķieģeli, un pēc tam neizjust ne mazākos sirdsapziņas pārmetumus. Iekāp tāda veca groša tramvajā, neiecietīgi vaicā pēc biļetēm un etaloniem, ja kāds kavējās, tad izrāda savu pašu neapmierinātāko sejas izteiksmi, kaut ko nepārtraukti murkšķ pie sevis. Nedo dies, kādam nav biļetes, tad ir trādirīdis pa visu tramvaju - kliedz, ņemās, lamājās, utt. Esmu novērojis vairākas tādas, pat ieraugot šādas bābas ejot pa ielu kontroliera ietērpā, neapzināti izjūtu riebumu pret šīm vecenēm. Raganas, patiešām raganas, tā vien prātā uzplaiksnī izfantazēti mirkļi no viņu dzīvēm: riebīgā vecā sievasmāte, kašķīgā mazdārziņa īpašniece, lecīgā vecene rindā pēc desas, zubrila pamatskolā.
  
  Reiz vispār bija pigori. Iekāpj tramvajā kontrolieres kopā ar operatoru. Šis davai filmēt kā kontrolieres savu misiju pilda. A kontrolieres jauniņas pavisam, visas smukas un visādi citādi nepieredzējušas kontrolieres amatā, pat nepaskatījās uz biļetes nummuru, vienkārši smaidot to saplēsa. Un tā viņi laikam reklamēja sabtransa kontroli, meļi sranijie.
• 2 commentsLeave a comment