September 29th, 2008

• Nožēlojamības pakāpe
• 9/29/08 11:59 am
• Piektdien pirmo reizi mūžā aizgāju uz bāru viens. Nu nevis viens ar domu satikt kādu pazīstamo, bet viens un ar minimālām cerībām kādu pazīstamo satikt. Apsēdos pie letes, dzēru alu, un truli blenžot dažādos virzienos mēģināju izskatīties pēc iespējas mazāk nožēlojams. Bet tas nekas, kā jau tipiskam latvietim pienākas, galvenais ir atrast kādu vēl vairāk nožēlojamu, un tādu arī atradu. Viens jaunietis stāvēja kājās pie letes blakus tualetei. Viņš stāvējā kājās, dzēra alu, nevienu nepazina, un visi viņam prasīja, vai viņš ir rindā uz tualeti. Un visi cilvēki ar kuriem es tovakar runāju, uzdeva man jautājumu par to kā tas ir atnākt uz bāru vienam. Laikam jau, nožēlojami. A man pofig, aizlēju seju, kļuvu dumjš, nevienam nepatiku un aizbraucu ar dārgu taksi mājās.
• 16 commentsLeave a comment