August 5th, 2008

• Pārgājiens
• 8/5/08 01:00 pm
• Vasaras laikā tā arī nekas fundamentāls nebija izdarīts tādēļ radās spontāna ideja nelielam pārgājienam. Sākotnējā ideja bija doties no Ventspils uz Kolku, vēlāk sakarā ar tizlumu maršruts saruka līdz Mazirbei. Gājām gar pludmali, tur daudz akmeņu un gliemežvāku, cilvēku maz, un uzejot uz šosejas mašīnas arī brauc garām labi ja reizi 15 minūtēs. Visādi atgadījumi norisinājās pa ceļam, bet visinteresantākais ir saistīts ar suni. Izgājām laukā no Ventspils, gājām pa pludmali garām Staldzenei, a tur smiltīs sēž suns un skatās uz garāmgājējiem. Kad gājām šim garām, es pacēlu roku un noteicu: "Čau suns". Šis piecēlās apošņāja mani, uzkāpa pārgājiena partnerim uz kājās un visu turpmāko ceļu gāja mums līdz. Suns izskatījās pēc vilka un laikas jauceņa, tīrs, labi paēdis. Sākumā nodomājām, ka šis pavazāsies mums līdz kādu laiku un pēc tam dosies mājās, a figu, visu laiku līdz pat pašai Mazirbei nāca līdzi, gulēja blakus teltij, plosīja izskalotos roņus, draudzējās ar pretīmnācējiem, un vispār uzvedās ļoti intelektuāli. Beigās bez maz vai žēl, ka jāpamet nabags, tomēr 3 dienas ar šamo draudzējāmies. Bet, situācija atrisinājās negaidīti labi. Kad nonācām līdz Mazirbei, suns vienkārši pazuda kā ūdenī iekritis, varbūt sajuta, ka mēs dodamies projām un nolēma atrast kādus citus ceļojuma biedrus.
  
  Mazirbē norisinājās Lībiešu svētki, kurus nācās pamest, tur arī noskaidrojās, ka Sīkragā netīšām esam apmeklējuši dzejnieka Lācekļa māju, kurā labā tantiņa mūs pacienāja ar pīrādziņiem, bet suni ar kotletēm. Kaut kā tā.
• 14 commentsLeave a comment