June 17th, 2008

• 6/17/08 11:39 am
• Tagad es saprotu kaimiņu skuķi. Viņa man parasti stāsta cik kruta esot aiziet uz aerobiku un kārtīgi izlādēties. Par viņu es parasti smīkņāju, viņai seksa ta nav, vajag jau kaut kādā veidā enerģiju pasaulei atpakaļ atgriezt. Bet tad iestājās tā viena nelaimīgā diena, kad paskatījos uz leju un secināju, ka daudz vairs nav palicis līdz brīdim, kad vairs nebūšu spējīgs sevi ieraudzīt pilnībā. Tā bija pietiekami liela motivācija, lai nedaudz pārkārtotu savu dienas kārtību un no rītiem 20 minūtes veltīt skrējienam un vakarā 1 stundu svaru zālei. Patiesībā ļoti laba pašsajūta. Depresijas lēkmes vakaros vairs praktiski neuzmācas, tāda apgarotības sajūta visu laiku. Tas nekas, ka pārvietoties pagaidām sāpīgi, patiesībā visu darīt ir sāpīgi, bet tas jau pārejoši. Lai cik dīvaini tas arī nebūtu, vairs negribas vakaros sēdēt internetā, labprātāk palasu kādu grāmatu un tā.
• 5 commentsLeave a comment