June 3rd, 2008

• Kā došu pa mardošu visi zobi izlidošu
• 6/3/08 03:27 pm
• Gāju šodien darba virzienā, dzirdu kaut kas brūk, kaut kas ķērc. Skatos pāri ielai tantuks ar slapju auduma gabalu rokās un blakus viņai neintelektuāla paskata krievu duņka ap gadiem 16. Tantuks bļaustās, īsti nevar saprast kādā valodā un ko. Atvēzējas ar lupatu un trāpa duņkai daļēji pa plecu daļēji pa ģīmi. Krievu skuķis bez jebkādām emocijām, rokas gar pleciem ātri un pārliecinoši dodas prom. Babene turpina kaut ko ķērkt nesaprotamā dialektā. Skuķies pieiet pie blakus mājas, paņem no zemes pusķieģeli, paiet tuvāk babkai un davai ar pusķieģeli babkai mest. Pirmais mēģinājums neveiksmīgs. Babka turpina murkšķēt un ūjināt. Otrajā mēģinājumā nebija pusķieģelis, nedaudz mazāks akmens. Trāpīja babkai pa vēderu, šī neko, turpina murmināt. Trešajā mēģinājumā skuķis trāpīja babkai pa pupiem. Akmenis atleca kā no gumijas virsmas, un babka pat neiekunkstējās. Akmeņi beigušies, ceturtajā mēģinājumā skuķis meta babkai ar zāles kumšķi. Tad pienāca klāt pacani un sāka problēmu risināt. Kļuva garlaicīgi, aizdevos prom. Interesanta pieeja viņām problēmu risināšanai.
• 10 commentsLeave a comment