Aiz raujošā rutīna
Aiz raujošā rutīna
Aiz raujošā rutīna - May 28th, 2008
May 28th, 2008
- Pašidentifikācija
- 5/28/08 11:38 am
- Nesen runāju ar vienu kaimiņu skuķi par nesvarīgām un nodrāztām sadzīviskām tēmām. Viņa stāstīju, kur vingrojusi, kuros klubos tusējusi un ar kādiem švaļiem danci griezusi. Karoče, iepazinusies vienā klubā ar snoweri vārdā Kaspars. Jomajo, nodomāju, snoweris, tas laikam kruta. Interesanti cik degradētam ir jābūt saprātam un garlaicīgai dzīvei, lai pats svarīgākais ar ko cilvēks ir spējīgs sevi identificēt ir šļūkšana no kalna uz koka pagales. Interesanti viņš vasarā arī sevi identificē kā snoweri, vai varbūt vasarā viņš ir skeiteris, vai varbūt swimeris.
Nē man nekas nav pret šo sporta veidu nodarbošanos. Nē, meloju patiesībā ir. Nekāda empīriska pamatojuma šim riebumam nav, bet ir dažas asociācijas, kas plēš smadzeni no iekšpuses. Redzēju snoweru reklāmas plakātu ar uzrakstu: "Man uz dibena ir zilums, bet tev ? Interesantas subkultūras atšķirības zīmes. Metaļugām - garas pinkas, hiphoperiem - pļūtenes, bet snoweriem - zilumi uz dibena. Ja tev ir zilums uz pēcpuses, značit Tu esi savējais.
Bet tas viss mazsvarīgi. Ar ko, interesanti, ļaudis sevi visvairāk identificē. Nu, piemēram, ja kāds uzdotu jautājumu: "Kas Tu esi?" Kā uz šo jautājumu atbildēt. Vai pats svarīgākais ir ieņemamais amats, akadēmiskais grāds, kāds hobijs, vai dzīves filosofija. Gan jau katram sava atbilde.
Domas pavediens pārtrūka. Es laikam visvairāk identificēju sevi ar sēnēm, zombjiem un gliemjiem. Nezinu kādēļ šī trijotne tik mīļa.
-
6 commentsLeave a comment
Powered by Sviesta Ciba