September 14th, 2007

• Glābsim bērnus
• 9/14/07 06:46 pm
• Vienā no dienām, kad haltūrēju pie kongresa nama, kolēģi kaut kur atrada skolēna somu. Skolēna somā tika atrasts telefona nummurs, uz kuru piezvanot noskaidrojās, ka somas īpašnieks esot aizbēdzis no mājām, skolā nerādoties, vecāki streso un tā. Tika nolemts, ka skolēns jānotver un jānogādā atpakaļ pie vecākiem. Šodien nēsājos pa telti, nedaudz ķeru stresu. Ierodas pusis, nu tā ap gadiem 14, pieklājīgi ģērbies, normāla paskata, tīri pieklājīgs, vienu vārdu sakot izskatās foršs puika. Tā un šitā, esot somu atstājis, vai mēs neesam atraduši. Aha, viss skaidrs. Pēc telefonkonsultācijas ar kolēģiem paziņoju sargiem, lai aiztur puisi, kamēr tēvs ierodas. Puika mierīgi sēdēja info stendā un neizskatījās, ka grasītos mukt prom. Tēvs pēc pusstundas klāt. Intelektuāla paskata vīrietis tā ap gadiem 40. Ierodas viņš, sasveicinās ar sargiem un skatās uz puiku. Puika skatās pretī. Tā viņi skatījās viens uz otru vairākas sekundes, bet šis mirklis škita kā mūžiba. "Nu nāc", Teica vīrietis. Viņa sejā nebija dusmu, drīzāk viņa skatiens bija žēlabs un tāds nedaudz sāpināts. Un tā arī viņi aizgāja viens otram blakus ne vārda neteikdami. Tā arī nekad neuzzināšu kāpēc puika aizmuka no mājām, un tā pat nezināšu, kas notika pēc viņa atgriežšanās.
• 6 commentsLeave a comment