May 30th, 2006

• Līdzaini satēlinājumi
• 5/30/06 05:04 pm
• Atvainojos par banalitāti, bet nu dažkārt bez tās nekur. Dzīve ir kā paštaisīta ejekulācija - tik daudz pūļu lai radītu netīru salveti.
  
  Tu cilvēks caurām naktīm sukājies sarkanām acīm. Ka tik paspētu, ka tik uzrakstītu. Tajā brīdī kad tu raksti diplomdarbu tu esi progresīvs, apzinīgs students, kurš raksta radošu pētījumu par sabiedrībā svarīgiem jautājumiem. Kad diplomdarbs ir iesiets, tas ir kārtējais, nevienam nevajadzīgais penterējums, kuru negribīgi pārlasīs recenzents un vēlāk tas kolekcionēs putekļu ērcītes kādā tumšā fakultātes stūrī.
  
  Kamēr tu cilvēks studē, tu esi progresīvs, savu nākotni plānojošs jaunietis, kurš vēlas spēlēt kādu svarīgu lomu mūsdienu sabiedrībā. Kad izglītība ir dabūta, tu esi kārtējais tipveida sabiedrības sazombjotais loceklis ar papīra strēli kabatā, samaitātu veselību un slimi ideālistisku pasaules redzējumu. Un tu ne par kapeiku neesi unikālāks par pārējiem bakalauriem un tamlīdzīgizglītotajiem (ņemiet vērā, jaunvārds, par šo tēmu varētu disertāciju sarakstīt). Ja es ietu pa ielu un spļaudītos pa labi pa kreisi, tad visticamāk ka bakalaurus es būtu apspļaudījis vairāk par bezdarbniekiem.
• 9 commentsLeave a comment

• 5/30/06 05:59 pm
• Es pat nezinu vai gribu dzert. Bet derētu tā kā piemauties, bezjēgā padvest neartikulētas skaņas un vēlāk ar ikrīta moraļņiku paslimot. Profilaksei, tā teikt.
• 16 commentsLeave a comment