Aiz raujošā rutīna
Aiz raujošā rutīna
Aiz raujošā rutīna - December 8th, 2005
December 8th, 2005
- Šodien svētku diena ir.
- 12/8/05 04:33 pm
- Sēžu savā skabūzī, dauzīdams pirkstus pret tastatūru. Kārtējo reizi kāds nav spējīgs atvērt mūsu kabineta durvis ar pirmo mēģinājumu, bet ar otro mēģinājumu tās tomēr padodās. Nu bļe, droši vien atkal kādam kompis nobrucis, a nekā, ienāk pa durvīm dīvainais koderis. Bet šodien viņš ir savādāks, mugurā viņam tumši violeta žakete un netīri strīpains krekls, un seja tāda smaidīga.
- Uzaicinu jūs visus uz savas vārda dienas svinībām - saka viņš.
- Dāvanas vietā līdzi ņemiet labu garastāvokli.
Pēc viņa iziešanas kabinetu piepilda pelējuma aromāts.
Atveru viņa kabineta durvis, viņš sēž pie datora, un tāds smaidīgs, smaidīgs. Sāk man stāstīt par to, ka svētdienas pavada krastmalas lidiņā, un ka tur ir baigi forši. Uz galda stāv sarkana svecīte, tai apkārt sakrauta viena rinda ar siļķmaizītēm ar olu, un otra rinda ar siermazītēm. Un blakus stāv visādas pudeles ar ķimikātiem, viena no tām pat atvērta un smirdina gaisu. Ierodas pārējie viesi, visi sasēžas. Kartona krūzītēs tiek ielieta šķīstošā kafija, viesi uzcienājas ar sataisītajām maizītēm. Sēžam, runājam, a kaklā ta kamols, kuru nevar izdzīt. Aiziet viens viesis, aiziet otrs. Es pieceļos kājās.
- Neinteresanti jā ?
- Nē, patiešām daudz jāstrādā, jādodas, darbi negaida.
Roka notrīc mēģinot atsveicināties.
Neveikli, cilvēks taču centās.
-
8 commentsLeave a comment
Powered by Sviesta Ciba