Pēdējie kāzu ziedi, kas tiks izmesti, ir vīra šefa dāvātās baltās rozes. DIvas ndēļas stāv vāzē un lapas tikpat zaļas un galviņas tik no sava smaguma mazliet piešķiebušās(tādas viņām bija jau kopš kāzām).
Rīt vai parīt izmetīšu pēdējos 3 pušķus (šdien ārā mest žēl) un tad paliks tikai šīs 5 milzīgās baltās rozes un žūstošais līgavas pušķis uz palodzes.

Runājot vēl par kāzām, vakar satiku senu skolaslaiku draudzeni, šai rīt kāzas ar manu tālaika kaimiņu. Un septembrī gaidāms bebis.
Arvien vairāk saprotu, ka noslēgt laulību arvien vairāk mudina bebis, kamēr nav bebja, tikmēr var dzīvot arī tāpat - nereģistrējot savas atticības n-tos gadus.

Man visu dienu nežēlīgi nāk miegs. Nesktoties uz to, ka vakar gulēt aizgāju pirms 12, un tikai pirms pusstundas izlīdu no gultas. Agrāk nevarēju saņemties. Un tagad jūtos kā tāda pusvārīta pele.


Bet jāsaņemas un jāsāk šūt kāda jauka vasarīga štatīte.