Zete akal muldās

Ar kājām! :P

Nu neliek mieru tā dziesma. Cepī ne-nor-mā-li. :)

http://www.youtube.com/watch?v=wLtw5gEbMcM

Tāpatkā liela daļa pārējo - atradu jaunajā mp3 playerī.

Logfaili ir priekš lūzeriem. Kruti admini praktizē zinātniskās pirkstbakstīšanas metodi! :P

Tieši uz saulainā un siltā laika sākumu esmu tā normāli saslimusi. Galva kā spainis, deguns kā niagāra, ik pa laikam pārģērbjos. Miegs pa naktīm nenāk (pa dienu ari ne). Darbā pamatīgas ziepes, telefons pazaudēts. Vaidzēj aizbraukt līdz centram. atradu telefonu mašīnā, protams, izrubījies. Garām palaidusi vairākas īsziņas un hzcik zvanus. Viena no īsziņām ir par to, vai man būs slimības lapa, uz ko man protams ir jāsaka, ka bija tas gods uzzināt, ka ģimenes ārste ir pirms vairākiem mēnešiem beigusi savu praksi, kā rezultātā ir jāmeklē cita. Aizdevos līdz centram, miera/tallinas ielas krustā griežu pa kreisi, kad viens kretīns izdomā, ka varēs vēl paspēt izbraukt pie sarkandzeltenā, pēc tam, kad bija jau gandrīz apstājies, strauja bremzēšana un sircklapes, ka nesabojā man duris, protams, satikos ar spoku, cerams, ka nepielaidu neko, nepārtraukti mani stalko akli un pašnāvnieciski gājēji, kuri tā vien šķiet, zinādami, ka esmu slima un līdz ar to ne pie labākās reakcijas, izvēlējušies manu auto, lai beigtu savu dienu slimnīcā - uzvedības šablons lielākai daļai viens - paskatās uz pretējo pusi un duj pāri, itkā vienvirziena iela būtu. bezmaksas stāvvietu protams nav, izmetu rinķi atrodu ar mokām maksas vietiņu, lai konstatētu, ka makatanav. a ja makatanav, tad nav ari monētu, ko mest debīlajā automātā. Nu bļe. nospļāvos un braucu mājās, pa ceļam paspēju apmaldīties. Tagad vēl vecmutere sāka man braukt augumā pa to, ka es esu slima. Bet visādi citādi, man iet labi. Kā jums?

1.

"I'll have Alice drop it off after school." He was towing me toward hos car now, pulling me by my jacket. It was all I could do to keep from falling backward. He'd probably just drag me along anyway if I did.
"Let go!"I insisted. He ignored me. I staggered along sideways across the wet sidewalk until we reached the Volvo. Then he finally freed me - I stumbled against the passenger door.

2.

"I'll have Alice drop it off after school." I pulled her back to my car carefully, as I now knew that walking forwardwas challenging enough for her.
"Let go!" She said, twisting sideways and nearly tripping. I held one hand out to catch her, but she righted herself before it was necessary. I should not be looking for excuses to touch her. That started me thinking about Ms. Cope's reaction to me, but i filed it away for later. There was much to be considered on that front.
I let her go besides the car, and she stumbled into the door. I would have to be even more careful, to take into account her poor balance..



Btw, ārā spīd saule, bet es sēžu, punķojos un lasu vislietaināko grāmatu (nu labi, vairākas, grāmatas) ever.