Zete akal muldās

Visu nakti sapnī laboju bobi. Pie tam vēl ne savējo. Tas bija kaut kādā gonkā, un vieta bij samiksēta, ka pārbraucot pāri Iecavas parka tiltiņam, no centra puses, pretī atrodas Saulkrastu kāpas, tieši tā vietiņa, kur bērnībā mēdzām iznākt uz jūru. Tas no ķīšupes zvejniekciema pusē, tāda priede, kura apzīmēta ar baltu četrstūri. Tur dziļāk ir tāda vieta, kur priedes sakne uztaisa tādu kā pakāpienu, no kura 5 gadīgiem sīčiem likās baigi ekstrēmi lēkāt. Vot uz tā pakāpiena ari bija atplīsis tas bobis. Vot ņēmu un jaucu ārā viņam motoru, kamēr tā bobika sīči no manējā bija noskrūvējuši akumulatoru un mētāja to savā starpā.