Zete akal muldās

Vot tauta, uz kuru man ir nopietns zobs - web cilvēki. Gan izstrādātāji, gan atbildīgie iekš uzņēmumiem. Jau kuro reizi piedzīvoju situāciju, ka kāds kantoris var pusgadu klusiņām, nevienam par to neko nesakot, čubināt sev augšā lapiņu un kad viņa ir beidzot gatava, tad pussdundu pirms darbalaika beigām ar drausmīgu brēku un neapmierinātību par katru aiztekošo minūti, paziņot, ka vot Vajag Tagad un Tūlīt un rīt vairs neder vietu uz servera un datubāzi, kur viņu uzlikt. Un tad tālāk ir divi iespējamie scenāriji - vai nu kādu nedēļu viss apklusīs un neviens ij nebūs mēģinājis pieslēgties ne ftpškai, ne datubāzei, vai ari (parasti tas ir pirms lieliem svētkiem, kurus firmele nosaka kā termiņu) kāds zaļš izstrādātāju kantora puikiņš sāk drudžaini mest lapu virsū un ik pēc minūtes nākas saņemt mailu, ka kaut kas neiet, un nākas ari atbildēt, ko viņš stresā dara nepareizi.

Protams nekas nav bez izņēmumiem. Kādu reizi vienu vai divas šitā gada laikā, esmu saņēmis konkrēti un precīzi nodefinētas prasības pret severa konifgu un ir bijusi sajūta, ka izstrādātājs saprot, ko viņam vaig un vai problēmu gadījumā kļuda ir viņa kodā, vai manā kastes konfigā, fīčās un atļaujās.