Zete akal muldās

27. Septembris 2008

Zetinja Tresor

Navigation

27. Septembris 2008

Maitu laime

Add to Memories Tell A Friend
Maitas uz ceļa nesot laimi. Tikai vaigot tās apbraukt un nekādā gadījumā ne izlaist caur riteņiem. Tad nu maitu laime šon Kurzemes ekspedīcijā strādāja pilnā sparā.
No rīta agrumiņā, akurāt pulksten sešos pamodos, ierubiju laptopsi, sametu uz šamā ozi un kartes, kuras gulētejot nesagaidīju sanākam lejā no servera, pārbaudīju vai strādā.. strādā! Lecu mašīnā un braucu uz LANEKS kāpt džipā un ar puikām braukti baudīt lauku ceļu, meža ceļu un bezceļu priekus. Pirmā maitas laimes dāvana jau atklājās servisā - piepīpētājs nestrādā, tb nevis nestrādā, bet nu tur nosūbējis tā, ka ziepes. Noraujam no bandūru, iedodam jaunākajam komandas dalībniekam, lai pucē, braucam laukā - laiks spiež. Izbraucam no rīgas, pēkšņi vienā vietā (un kāreizi aplī) skaļi brēkdams Andris brauc grāvī "Stūri nevar pagriezt", pēc tam piemetinot "kāda H$%^& pēc viņš noslāpa?". Neko nesapratuši, iedarbinam. Iet? Iet. Domīgi braucam tālāk. Sākam spriest, pa kuriem ceļiem smukāk tikt uz Ružciemu. Izvelku lapsi, ieslēdzu, windos paliek pusceļā un tālāk neiet. Nodomāju 'wtf' liekos safe modē, šams sukucis pie Mup.sys paliek un sjo. Prijehaļi. Paziņoju prieka vēsti, ka kompa un smukās detalizētās kartes nebūs, priecīgi, vismaz piepīpētāju un GPS pie dzīvības dabujuši, ieripojam Pūrē. GPS priecīgi noziņo, ka jāgriežas pa labi, a pagriezienā džips akal nomirst. Ripojam apakaļ uz ceļa, visi brēc "bremzē bremzē" un tiek aplaimoti ar faktu, ka "@#$%^&*() bremžu nav!!!111". Lab, ka rocene kaut nedaudz strādāja (tie bija 2 punkti tehskatē). Iekurbulējam, džeki baidzot izfiškojuši, ka čorts laikam slēpjas tur, ka atvienoja vakar aķi, jo darīt nedrīkstēja kaukādai tur elektronikai par godu. Nobraucam vietā. Yess, tur standartprocedūra, atklāšana, dabonam leģendu un laižam dzīvē. Pilnīg vai piemirsās, ka mašiņš p!@#$%as, azartiski izcilpojam cauri leģendai un pat finišējam pa vietu augstāk nekā startā, bet.. Maitu veiksme akal bija klāt. Leģendas finniš ir lejiņā nost no ceļa, kur sākas trase (YAY! fun!) sāk visi pa vienam braukt, nāk mūsu kārta, autiņš rūc, bet nekust. Kārba sveiki. Pamājam skumji ar lakatiņu bezceļbraucējiem, kas dodas orientēties, organaizeriem, kas dodas organaizot, gan telefonnumuru atstājuši, ja nu kas. un domājam, ko darīt. Pēc stundām 3, nočakarējušies, kārbu padzesējuši un ko tur ko tur, veiksmīgi esam pie gandrīz strādājošas apakaļgaitas tikuši ārā no lejiņas un uz ceļa. Pusceļā tam mums uzperas saniknoti trases īpašnieki, jo izrādās, ka tikai daļa trases pieder puisim, ar ko runājuši organaizeri, un lielākā daļa trases, pa kuru braucām, atradās šamo teritorijā. Saņēmuši sutu, istāstījuši, ka mēs ņi pri čom un lai iet dalīt mantu ar tiem tur augšā, nevis mūs - dalībniekus te tramda, beidzot tiekam no tantas un onkuļa vaļā. Ja ilgi lūdzas, tad džips kust mazliet ari uz priekšu (jo sevišķi lejā no kalna :D). Kaukā aizkuļamies līdz šosejai, čubinam uz Rīgas pusi, motortelpā pēkšņi 'bums' un nenormāla svilpoņa. Kaukāda truba palidoja.

Beigu beigās kaut kā mājās tikām, bet nu jautri bezgala. Ze best lieta tai visā, ka Exploreriem vot mehāniskās kārbas mirstot nost, bet nu automāti - tie jau esot nenokaujami. (atsauksmes internetā) :D
Powered by Sviesta Ciba