Par uguni un niķiem un stiķiem
Mums mājās ir gāzes plīts. Gāzes plīts gāzi ņem no balona. Lai pievadā nepaliktu gāze, daudzi cilvēki, pirms piegriež plīts kloķi, aizgriež pašu balonu. Ari mana vecmāmiņa un es tā darām. Tikai vecmāmiņai ir nikjis aizgriezt balonu, bet gāzesplīts kloķīti aizmirst. Tad nu šīs nianses rezultātā gandrīz sanāca nelāgi (pašlaik pagalam tikai viens dvielītis un viens katla vāciņš. Lūk. Vāru nav svarīgi, ko. Paņemu no plaukta katliņu, ieleju ūdeni, lieku vārīties. Gāzes plītij poga ar dzirksteli, tā kā iedegas visi degļi, kas atgriezti. Uz tālākā degļa blakus stāv katla vāciņš, uz tā dvielis salocīts, acīmredzami karsts ņemts nost, nolikts blakus katliņam. Pēc brīža sāk smirdēt nelāgi, pirmajā brīdī aizdomājos, ka kaukas slikts man tur ūdenim piebērts, tip mazums savā izklaidībā pagrābšu kko no garšvielu plaukta. bert nu tip itkā nē. beigās pēc vairāku minūšu paura kasīšanas konstatēju, ka deglis, virs kura ir vāciņš, ir vaļā - dvielītis mells, vāciņš uzcepies. Un tad es aizdomājos, es uzlieku ūdeni un eju kko pa istabu darīties, tikmēr tas pasākums paliek virtuvē nepieskatīts, māja koka, gāzes balons pietiekoši netālu.. MĒSLI! =/ vot taga točna man mierīgs prāts nebūs - mājās paliek cilvēks, kam ir ne tikai jūra līdz ceļiem, bet ari vecuma izklaidība.