muldēšana -

es visu rītu cenšos sev ieskaidrot, ka srādāt nav nemaz tik slikti, jo protams, pēc visiem svētkiem un brīvdienām girbas vēl pavisam nedaudz atpūsties, bet jau šonedēļ sakas viss iespējamais un uz pilnu sparu. un man ir auksti. rokas sildu ar karstu tēju, bet kājām neko nelīdz. varētu es uzvilkt atpakaļ bikses, bet es nāzin vai šodien to būtu prātīgi darīt.
pie tam gribas jau atkal ēst un nu es saprot savu pēdējā perioda rīšanas tieksmes, kas 100% nebeigsies vēl kādu laiku. viss jau būtu jauki, ja es varētu piecelties no krēsla! staigāju kā veca ķōķa, kas nespēj normāli paiet. nu un galva ar protams pie tā visa piebalso, jo kas nu tad spēs šo pārspēt. ir kkas kas noteikti spētu, bet nu es laikam izvēlos galvas sāpes.
tomēr es uz visām savām organisma nebūšanām varētu pavisam mierīgi izdīgt sev brīvdienu vēl tikai vienu. par ko es jau aizdomājos, kopš darba sākuma, jo ne jau slinkums mani nomāc, bet gan tas, ka nav vispār spara strādāt un ir bailes kustēties, kamēr nepāries sāpēs (bet tā gribas ēst!!).
eh... pasēdēšu un paskatīšos kā būs. nepadošos savām vēlmēm atgriezties gultiņā pie minča, kas mani no rīta ieskāva savās rokās un bikucīti nelaida uz darbu celites. eh...