parādi savus draugus un es tev pateikšu, kas esi tu
Aug. 15., 2008 | 04:56 pm
Iemuldēja: zeerava
aizdomājos. par šo tēmu varu teikt tik divas lietas
1. vai man ir draugi?
2. un ja tie, kas ir man apkārt, ir mani draugi, tad kāpēc ar viņiem es kopā nejūtos tā, kā es gribētu justies kopā ar draugiem.
es, manuprāt, esmu cilvēks, kuram apkārt ir tādi cilvēki kāda neesmu es.
es jūtos kā zvērs. ar pārāk daudziem no maniem "draugiem" man ir pavisam citāda dzīves uztvere un mēģinot nedaudz palielīties ar savām idejām tikai vienā cilvēka es jūtu to patieso prieku un atblastu. Tad ir tikai viens draugs? pie tam tas draugs ir mīļotais.
un to visu sākot likt pa plauktiņiem, es domāju, kāda vella pēc es tērēju savu laiku ar cilvēkiem, kas varbūt nemaz nav mani draugi. vispār jau labu laiku esmu apjautusi, ka tiekos ar cilvēkiem, kuriem no manis kko vajag. tātad viņi tiekas ar mani un nokļūst starmešu gūstā, bet es tajā mirklī cenšoties izteikt savu domu gājienu, sajūtos kā zvērs, jo skatās uz mani, kā uz pasaules nepieradināto.
1. vai man ir draugi?
2. un ja tie, kas ir man apkārt, ir mani draugi, tad kāpēc ar viņiem es kopā nejūtos tā, kā es gribētu justies kopā ar draugiem.
es, manuprāt, esmu cilvēks, kuram apkārt ir tādi cilvēki kāda neesmu es.
es jūtos kā zvērs. ar pārāk daudziem no maniem "draugiem" man ir pavisam citāda dzīves uztvere un mēģinot nedaudz palielīties ar savām idejām tikai vienā cilvēka es jūtu to patieso prieku un atblastu. Tad ir tikai viens draugs? pie tam tas draugs ir mīļotais.
un to visu sākot likt pa plauktiņiem, es domāju, kāda vella pēc es tērēju savu laiku ar cilvēkiem, kas varbūt nemaz nav mani draugi. vispār jau labu laiku esmu apjautusi, ka tiekos ar cilvēkiem, kuriem no manis kko vajag. tātad viņi tiekas ar mani un nokļūst starmešu gūstā, bet es tajā mirklī cenšoties izteikt savu domu gājienu, sajūtos kā zvērs, jo skatās uz mani, kā uz pasaules nepieradināto.