muldēšana - 19. Marts 2010

nervozēju vairāk ka jebkad. es zin kāpēc es nervozēju, tāpēc, ka man nepatīk tas ko es tai projektā sarakstīju, tāpēc, ka man nav dzirksteles par to darbu. tas nav man! nav manas oriģinalitātes, kuras man patiesi izspiest bij grūti. nu lab domas vispār nevedās uz turieni kur vajag - vakar naktī, par pie vecākiem notikušo, šodien no rīta - kā man gribas ātrāk pazust pīpēt! un man nav ne jausmas kā es šitādā stāvoklī ieši pie priekšniecības un to visu viņam prezentēšu (lai gan man liekas, ka te kāds nesaprot, kas ir prezentācija)

es nedrīkstu iet prom, bet sapņoju par to kā es aizeju vai arī mani atlaiž.
vispār jau vairākas dienas mans prāts gatavojas atlaišanai - iztēlojas ko kad un kā - it kā patiesi alktu tā!

nē šodiena vnk nav mana diena - tas ar viss.

manam priekšniekam ejot kratās čiči (fui uz kurieni es skatos, bet nu ja jau es ar sava kurmja redzi to pamanīju - tad jau proces ir maktenīgs :D)