muldēšana - 12. Decembris 2009

mēs esam best ever māsas - mēs zvanam viena otrai un brīdinam, kad kāds nevēlams cilvēks var otrai iespējams zvanīt + vēl, ja ir iespēja, ka nevēlamais cilvēks otrai zvanīs, mēs noteikti darīsim visu, lai nevēlamais cilvēks to nedarītu. mēs esam tik gādīgas viena par otru :D bet ja nopietni saņemt šādus zvanus ir smieklīgi. kā, piemēram, šodien, zvana māsa un pirmais ko man jautā: tev vin zvanīja? ... nē? fu... tad man izdevās atrunāt, bet ja nu kas esi brīdināta :D

pagurums ir baiss. tas skar ne tikai fizisko pusi, bet arī smadzeņmuskuļa darbību. tb ne tikai acis krīt ciet un viss ir samainīt ar vietām, bet idejas kā mājas, nelien arā no mana paura uz pirkstu galiem, kas visu smuki jo smuki uzrakstītu. atslābums tāds konkrēts uznācis, kas pat sācis ignorēt sirdsapziņu un iekšējo spriedzes radītāju, ka nevar gulēt, jāmācas un jāmācas. tā tas notiek pirmo reiz. bet nu izskatās, ka ar kārtīgu tumsas iestāšanos, kkas sāk pamosties un kkas beidzot sāk notikties. es patiesi sāku aizmirst kā izskatās pasaule kaut vai kkāda dienas gaismā, kas tagad ir pieejama. ja ir vēl tāda.

mans masu mēdijs par pasaulē un vietējā pasaulītē notiekošo ir cilvēki. ne ar ko neatšķiras no TV, radio un interneta, vienīgais pluss - man neinteresējošas lietas es varu palūgt, lai man vnk nestāsta.