vnk muld
Aug. 26., 2009 | 10:35 am
sāku izjust agoniju saistība ar darbu. tas viss sāk vilkties pārāk ilgi un pārāk mokoši.
pirmdien atnāk un paziņo man, ka viņai iespējams atpakaļ nemaz nenāks. nē viņa grib, viņa ļoti, ļoti ļoti grib, bet redz viņai ārstēšanās kurs iespējams pagarināsies vēl uz diviem mēnešiem, un, ja priekšnieks piekritīs, ka šī ik pa divām nedēļām trīs rītus nedēļā uz pāris stundām nav, tad noteikti nāks atpakaļ. un ir vēl viens bet - trešdien (šodien) viņai ir pēdējā kursa terapija, kurā arī uzzinās vai ir nepieciešams pagarinājums, tā kā trešdien (šodien) ar tad viss noskaidrosies.
pienāca trešdiena (šodiena) un es jau no paša rīta saņēmu zvanu, ka viņas šodien nebūs, būs rīt - jautājums par to vai viņa nāks vai nenāks atpakaļ paliek neatbildēt un izskatīšanas terminš pārcelts uz rītdienu vells vien zin cikos. un es atkal jau sēžu un stulbi gaidu, kas nu būs. jau atkal. bļāģ, un visu vasaru šitā!!! viņa nāks, nenāks, nāks, nenāks, nāks un tagad nezin nāks/nenāks.
un tad vēl tas stulbums ar iespējām palikt tepat tik citā amatā. to velk un velk un velk un velk... iepriekš pateica, ka nu šonedēļ toč būs zināms, bet man jau liekas, ka es to uzzināšu vai nu piektdien 5 min pirms darba dienas beigām vai arī pirmdien, kad iedos kkādus dokumentus.
un tā nu es sēžu, nezin ko gaidu un nezin ko darīt. patiesību sakot, tas ir baismīgi nogurdinoši - tā neziņa. da man jau ir varianti visādos iespējamos iznācienos, bet tā fucking neziņa man tiešām sāk krist uz nerviem.
pirmdien atnāk un paziņo man, ka viņai iespējams atpakaļ nemaz nenāks. nē viņa grib, viņa ļoti, ļoti ļoti grib, bet redz viņai ārstēšanās kurs iespējams pagarināsies vēl uz diviem mēnešiem, un, ja priekšnieks piekritīs, ka šī ik pa divām nedēļām trīs rītus nedēļā uz pāris stundām nav, tad noteikti nāks atpakaļ. un ir vēl viens bet - trešdien (šodien) viņai ir pēdējā kursa terapija, kurā arī uzzinās vai ir nepieciešams pagarinājums, tā kā trešdien (šodien) ar tad viss noskaidrosies.
pienāca trešdiena (šodiena) un es jau no paša rīta saņēmu zvanu, ka viņas šodien nebūs, būs rīt - jautājums par to vai viņa nāks vai nenāks atpakaļ paliek neatbildēt un izskatīšanas terminš pārcelts uz rītdienu vells vien zin cikos. un es atkal jau sēžu un stulbi gaidu, kas nu būs. jau atkal. bļāģ, un visu vasaru šitā!!! viņa nāks, nenāks, nāks, nenāks, nāks un tagad nezin nāks/nenāks.
un tad vēl tas stulbums ar iespējām palikt tepat tik citā amatā. to velk un velk un velk un velk... iepriekš pateica, ka nu šonedēļ toč būs zināms, bet man jau liekas, ka es to uzzināšu vai nu piektdien 5 min pirms darba dienas beigām vai arī pirmdien, kad iedos kkādus dokumentus.
un tā nu es sēžu, nezin ko gaidu un nezin ko darīt. patiesību sakot, tas ir baismīgi nogurdinoši - tā neziņa. da man jau ir varianti visādos iespējamos iznācienos, bet tā fucking neziņa man tiešām sāk krist uz nerviem.