muldēšana - 12. Augusts 2009

reizēm es skatos uz te visu darbā notiekošo un man klusiņām sanāk smiekli par to kā cilvēki var paši sev izdomāt problēmas, padarīt tās par pasaules galu un tad kasīties savā starpā, novelt vainu viens uz otru, sūdzēties kolēģim, ka lūk tas tur koļega pie visa šitā ir vainīgs. visa šitā ķibelēšanās ir tik milzonīgi ilgs process, ka izdomāto problēmu neviens tā ar nerisina, bet tik meklē vainīgos un (kas ir pats svarīgākais!) entās reizes analizē kā tas viss notika un vēl (svarīgi!!) tu esi TIK ļoti tajā iedziļinājies un pārņemts ar to, jūties tik svarīgs, ka tev "visa diena/rīts ir izčakarēts", jūties tā pārguris, jo tev bij dranķīga darba diena utt.