muldēšana - 15. Jūnijs 2009

sākšu sev kkur vilkt krustiņus ar to cik neveiksmīgu telemārketingistu es esmu uzklausījusi. neveiksmīgo skaits ir makten pieaudzis. reizēm pat gribas pamācīt kā lai viņi runā, jo tik sarasutīti, nesaprotami, neskaidri, žēlabaini nerunāju es, kad par tādu strādāju.
nu ok, ir jau forši sēdēt, klausīties un gudri par to runāt, bet tāpēc jau es aizgāju no šī aroda, ka sapratu, to es nemāku un īsti nevaru ar.

un tikko man viena nometa man klausuli. saruna bij apmēram šāda:
T: sveicināti vai varu runāt ar jūsu juristu?
Z: mums nav jurista
T: es vēlējos piedāvāt seminārus.
Z: bet mums nav jurista!!
T: nu tad vai ir iespējams runāt ar direktoru?
Z: mums nav direktora
T: un kad būs?
Z: bet mums nav direktora!!
T: ai nu - atskan pī pī pī.
ak es muļķe varēju uzjautāt vai vajag komercdirektoru, bet vups... viņš 5dien aizgāja no darba