kkā bērnišķīgs apvainojums nāk virsū
Jun. 9., 2009 | 10:42 am
tātad mūsu populācijas vairotāja nolēma pirms mēneša atgriezties davā darba vietā, tādējādi mani atstājot tādā kā neziņā par nākotnes peļņu. esmu kandidējusi uz vairākām vietām, bet patreiz ir klusums, uz vēl vienu vietu te pat, kuru jūtu, ka būtu spējīga izpildīt neskatoties uz pastāvošajiem uzskatiem, ka sava dižā pozitīvisma un enerģijas (kur šamie šito rāva?) dēļ es tur nojūgšos. tagad populācijas vairotāja nolēma, ka tomēr, iespējams, varbūt, nu nezinu vai veselība ļaus man strādāt vasarā, tāpēc iespējams atpakaļ nākšu tikai augustā. nē tas jau forši, darbs man ir vēl uz diviem mēnešiem un ja pēc tam palieku bez darba, tad vismaz bezdarbnieku pabalsts man garantēts, ja nu vienīgi valstij naudas neaptrūkstas. bet es jau biju tā paspējusi aprast ar domu, ka es no šī amata jūlijā atvados un bij baismonīgi cerējusi, ka tas otrs amats būs mans. a tagad, kad paklīdušas ziņas, ka šamā iespējams nemaz nenāks atpakaļ - mani iepsējams vnk izsvītro no kandidātu sarkasta. buu... čakarēs mani vēl divus mēnešus.