muldēšana - 20. Maijs 2009

nu tā - mana prāta vētra šoreiz nedaudz izgāzās, bet darbs ir padarīt un tas ir labi, kļūdas ar apzinātas tā kā bēdāties man nav par ko.
tomēr vakar kā ar āmuru pa galvu, klausoties par dižo kursa darbu, kas man pēc mēneša ir jānodod, sapratu, ka es galīgi negribu turpināt mācības un tos darbus rakstīt man ar nav nekādas vēlmes. laika ziņā palicis man ir baismonīgi maz nobeigt šo gadu un tik nākamais semestris, bet lai es tiktu uz to nākamo semestri man ir jāizdara daudz. varēšana ir, bet gribēšanas nav galīgi. un ne jau tikai tāpēc, ka vēl jāuzraksta 5 parādi, bet gan tāpēc, ka mana interese par mārketingu un reklāmu nu jau ir zudusi. gribu pastrādāt par krāvēju, bet te izrādās ņem tikai vīriešus un viņiem vēl kkādas tur vadītājtiesības jānoliek. eh... ZB

ja man paliks garlaicīgi būs jāpavēsta vecākiem, ka 3 gadus savas mācību dzīves es norakstu. tas noteikti izvērtīsies par interesantu un ilgstošu diskusijas pasākumu. bet vienatnē garlaicības mākta es varētu patīt filmu atpakaļ un padomāt, kāpēc es vispā nolēmu pirms trim gadiem tik maktenīgi mācīties.
būtu ļoti interesanti noskaidrot cik cilvēku strādā par to par ko ir izmācījušies, jo es visbiežāk dzirdu tieši šos variantus, ka īsi pirms visa beigām kāds ir sapratis, ka nav intereses nodarboties ar izvēlēto mācībās.