muldēšana - 18. Maijs 2009

es laikam būšu izkāpusi no gultas ar kreiso kāju vai ar pielīšanas rīta sveiciens ar manu atbildi: "ko tev vajag?" ir sabojājis manu pirmdienas rītu. tātad mazgājoties dušā es konstatēju, ka krūtis man ir palikušas vēl mazākas nekā bij, ciskas ir palikušas milzīgākas, vēl rūpīgāk pavērojot spogulī savu ķermeni ievēroju, ka mana pakaļa jocīgi kratās, tā kā tāda bumbiņa pildīta ar ūdeni. vārdu sakot ķermenim proporcijas ir pilnīgi pretējas un protams, ka vainoju riteņbraukšanu, bez kuras pārvietoties liekas makten jocīgi. nu ja un tad vēl vakar vannojoties konstatēju ka visa mana dzīve ir sagriezusies kājām gaisā. tiek darīts tas ko es gribu un varbūt pat reizēm negribu un aizmirst viss tas ko vajag, piemēram, mācības, kuras nu ir fantastiski ielaistas, bet nekas man jau ir rezerves plāns, tā kā it kā man nebūtu par ko pārdzīvot, lai gan nezinu vai rezerves plāns izdosies. viss ir pārvērties tādā kārtēja haosā un, lai gan man gribas atkal iegūt kārtību dzīvē, man galīgi nav motivācijas un vēlmes ar to nodarboties.
bet varbūt man vnk kārtējo reizi harmoni trako vai ar ūdenis man sāk slikti ietēkmēt.

kā man riebjas, ka pie manis nāk un kko pusbērnišķigi nobiedētā balsī kko prasa. tāda sajūta, ka es ar bērniem kopā strādātu, bet es būtu bargā kundze