muldēšana - 7. Maijs 2009

sāku saprast, ka atkal jau ne tur iegrābos. nē nu to jau es zināju sen, bet to lietišķo stilu es kkā nu galīgi nesaprotu.
apģērbs paliek apģērbs - tā funkcijas ir sildīt kailo ķermeni un noslēpt plikumus, kurus sabiedrība atsakās redzēt, bet kāpēc pēc tā tik BAISMONĪGI spriež par to kāds cilvēks tu esi - tas man krīt uz nerviem!!
šodien jau atkal palūdz ģerbties lietišķāk. bļin, bikses neuzkrītošas man ir, kurpes ar nelielu papēdi arī ir, neuzkrītoš, vienkrāsains, neatkailinoš krekliņš man arī ir. jobtvai ko vēl!!! besī man arā skatīties uz tiem pārējiem, kas man blakus sēž džinsās, t-kreklos un kedās staigā. es nesaprotu, es, uzcirtusies, zolīda dāma, pieņemu ciemiņu un uzvedu augšā uz telpu, kur visi ģērbjas kā grib. kāds tad tolks ir no tā mana zolīdā paskata? es - uzņēmuma seja - esmu zolīda, tātad, manuprāt, pirmais iespaids, ka ir zolīts uzņēmums, bet tad kad ierauga visus pārējos, tad es aizmirstu par to zolīdo meiteni, kas mani pieņēma. un vispār rastos doma, ka tai meitenei patīk zolīdi un lietišķi ģerbties nevis, ka tas ir uzņēmuma tēls. par to es spriestu ieraugu visus pārējos.
galvenais, ka neviens jau man ar nepasaka ko tad saprot ar to ļietišķo stilu. uzvelc kko lietišu - nu es sapratu ka esmu nepiespiesti lietišķi apģērbusies - precīzāk lietišķi, bet nepārspīlējot. izlīdzēja te man ar vienu rakstiņu. palasīju, padomāju tad izlasīju - Pozitīvi ir tas, ka šis stils uzliek pienākumu arī iepirkties labākajos veikalos, iegādāties kvalitatīvākos izstrādājumus un nekad neaizmirst par frizieri un manikīru. - ejiet dirst! man tik daudz nemaksā!!!

a liels lietuviešu nodaļas priekšnieks var izskatīties pēc lauķa!

man ir tāda sajūta, ka man nets darbā mirst nost. velkas ar vien lēnāk un lēnāk un lēnāk...

drausmīgi gribas prom. gribas doties zilās tālajās, kur nav nekā no tā kas ir šeit. āpāc, aš pretīgi sametās