muldēšana - 2. Februāris 2009

pusdienoju un sapņoju: ja tagad būtu silts un saulains laiks, zāle zaļotu, tad es noteikti paņemtu to savu pusdienu šķīvi un aizietu uz to milzīgo pļavu apsēstos zālītē un notiesātu pusdienas. pēc tam noteikti izdertu kārtīgu melnu tēju un baudpilni guļot zālītē uzpīpētu.
pie tam es vēl izdomāju cik kolosālas koleķtīvās pusdienas ir iespējams uzrīkot tai milzīgajā pļavā, kas ir pie mana darba. ko noteiki man nevajadzētu aizmirst.

eh... esmu noilgojusies pēc dabas. ir apnikušas šīs pelēcīgi dzeltenās sienas birojā. ir apnikusi nedaudz šī atmosfēra, kas par neko labu neliecina, un pelēkie ģimji, kas lūkojas apkārt.

tagad, kad zvana visi tie telemārketingisti ar saviem ūberlabajām datorprogrammām, semināriem, grāmatām un citām lietām man ir fantastiska atbilde "Sakarā ar uzņemuma īpašnieku maiņu uz doto brīdi šādi jautājumi tik atlikti uz nenoteiktu laiku" un par to, ka mans priekšnieks ir lietuvietis, es jau kkur te bij minējusi.
viegli atkratīties un viņi neatzvana vismaz mēnesi.