muldēšana - 13. Janvāris 2009

jau pus rītu manā galvā skan kādas dziesmas melodija, kas man agrāk makten patikās. protams, ne dziesmas vārdus, ne grupas, ne dziesmas nosaukumu es neatceros. atceros tikai to, ka pēdējo reizi to dziesmu dzirdēju pie kalvja, kad puiši kārtis spēlēja un manas ierašanās brīdī pornuku skatījās. a man to dziemsmu gribas paklausīties tagad. vēl es atceros, ka tas, kad radio SWH ROCK bij forš, tad tā dziesma pāris reizes dienā skanēja, bet tur tad skanēja daudzas labas dziesmas.
koļegām dungot nav jēgas, nezinu ne vienu, kas kko tādu klausītos. nja... tad nu no šitās visas informācijas, man patiešam "ir izredzes" to dziesmu dabūt :)

es nezinu vai tā ir paranoja, bet man liekas, ka es esmu slima. acis svilst un fucking klepus un kakls mani moca, galva dulla, bet tas ar varētu but vnk ierastais nogurums. bet nogurums ir pārāk ieildzis. es taku vakar atpūtos.
interesanti kā es bez termometra varu pārliecināties, vai es esmu vai neesmu slima.
slimot man galīgi negribas, bet ja izejas nav, tad labāk paslimoju, jo pašsajūta ir vnk draņķīga.

nepaēdis cilvēks ir dusmīgs cilvēks, cilvēks, kas ar visslielākajām grūtībām kko nesaplēš aiz dusmām, cilvēks, kas ar grūtībām neuzdirš katram kas viņam tuvojas, neuzdirš priekšniekam, kas zinot, ka nepaēdis cilvēks dodas pusdienās, uzdod viņam vēl kādus pāris stulbus, bet steidīgus darbus.


nu, ja un es savu neešanas agoniju esmu vēl pati dusmojoties pagarinājusi par minūtēm 2

gribas likt visiem apkārt vnk pazust. ieslēgt mūziku uz visu skalumu un sēdēt. stulbums - ausis aizkritušas un man ir tāda sajūta, ka es neko nedzirdu - nu tas vismaz liecina, ka es patiesi esmu kko saķērusi.

šīs dienas prieciņš - esmu atradusi vienu domubiedru, kuru ar kaitina visas tas sieviešu sarunas par to ko vilkt mugura un kādu frizūru taisīt uz darba balli. tā mums te šonedēļ ir top tēma! un man jau paspējusi apnikt, jo vienīgais ko es dzirdu ir tas cik veikaliem cauri meičas ir paspējušas izskriet un cik vietās atradušas nepieciešamo balles disko tēmai. un tā joprojām. svīīsc.

ar visu pienāčigo slimīgo lēkāšanu un visu pārējo es pat nezinu ko jo nu ir man mājās lielu lielie prieki. ārprāts. stīpiņa no veļasmašīnas ir izvilkta. uh... ja jūs zinātu, kā es tagad iešu mājās un mazgāšu drēbes. āpāc!! riktīgi. un ja nu kādam vajag, laikam ar var paķert citu drēbes un ar mieru tās izmagāt.
jēeeeiijjj... stīpiņa ir laukā un bij tieši tur kur es teicu, starp bunduli un tā plastmasas apvalku. pagaidām vēl nezinu cik tas meistars par 4tru skrūvju atvēršanu un paneļa noņemšanu no mums prasīs.