muldēšana - 3. Janvāris 2009

drīz atkal viss ieies vecajās sliedēs. viss sāksies no sākuma bez gala līdz nākamajiem svētkiem, bet varbūt tā pat ir labāk, jo man jau atkal sāp galva, sajūta tāda ka nebūtu gulējusi vai ar kkas ļoti neredzams bet spēcīgs man sit pa to.

šodien no rīta iekš TV ieraudzīju savu sapņu pilsētu Auroville
tik cik sapratu, ka tā vairs nav tā diženās vienotības pilsēta, kas bijusi agrāk, jo redz šamie saprata, ka no pasaules nenošķirsies. bet nu daži ideāli tur vēl pastāv. darbs tur it kā ir, bet pārsvarā nav. naudas ar tik pat kā nav, bet cilvēki laimīgi un apmierināti. tās pilsētas mērķis bij radīt sistēmu bez naudas. viņiem veikalos nav 1001 preču, bet tikai tās, kas nepieciešamas. drēbes - kā nu kuram. dzīvošana uz māliem pašceltā koka vai māla mājelē. viss paša darināts, bet nekas tev tur nepieder, piemēram, kamēr tu dzīvo māja - tā pieder tev, bet tiklīdz tu māju pamet, tad tā jau vairs nav tava un jebkurš, kuram tā patīk, var sākt tajā dzīvot. varbūt nav ko domāt par kāzu ceļojumu uz krētu, bet tad labāk uz Auroville? jā... tas būtu daudz interesantāk

jo vairāk es pētu to Auroville, jo vairāk fascinējos par to vietu. eh... ja būtu man iespēja, es laikam tagad vnk savāktu savas pekeles un dotos turp.

nesaprotu kāpēc viņam liekas, ka man kko nepaskaot, viņš mani no kkā pasargās, lai gan tik un tā pēc tam man viņš to pasaka, bet tad jau nu ir pats pēdejais mirklis. es viņam reizes 100 esmu teikusi, lai tā nedara, bet NĒ - tas turpinās tālāk un pie tam pirms tam izliekas, ka viss ir vislabākajā kārtībā.
vienīgais iemesls, kas rodas manā prātā, ir tas, ka vaina ir manī un es esmu laikam jau lielā un ļaunā, tāpēc bailēs ir man to pateikt. Pasakaini