tā starp citu
Sep. 7., 2008 | 12:42 pm
Prakstiski visas lietas, ko es daru, es daru tā starp citu un tikai tāpēc ka tā ir pieņemts!
vienīgā lieta, ko es patiesi daru no visas sirds, ir mīlu savu Minku un ģimeni.
Pat dzīvoju tikai tāpēc, ka dzīvība tika man dota - tā starp citu tikai tāpēc ar es dzīvoju. to pātraukt ir bijusi vēlme, bet tā ir beigusies ar vēlmi turpināt savu eksistenci.
Tikai Minka un mana ģimene ir patiesākās un vissvarīgākās vertības. viss pārējais tikai tāpēc, ka pasaulē tā iekārtots.
Vai tikai man liekas pastulbi, ka kādreiz kāds to visu izdomāja, bet mums tas ir tagad jāpieņem, lai varētu to dāvāto eksistenci izbaudīt? man kkā nešķiet, ka mēs visi patiesi esam tikai tāpēc, lai strādātu un darītu to kas pieņemts! es nesen ievēroju, ka kāda kundze runājot ar savu draudzeni apsprieda tēmu, kas būs viņas jaundzimušais mazulis nākotnē. tās runas ir dzirdētas entās reizes!! jau piedzimstot tev cenšas izdomāt vislabāk atalgotākāko darbu. karjeras izaugsmes un visu pārējo. patiesību sakot tā slaīdzinot, liekas ka tas ir tāds liels konveijers, kuram visi iziet cauri. tu piedzimsi - tavi vecāki jau prāto tavu nākotni un ne retums cenšas tevi padarīt par spožāko un unikālāko cilvēku, lai nākotnē, tavas izredzes ir LIELAS. Skolā - vecāki no tevis prasa labākās atdzīmes. piemērs ir mans mīļotais tētiņš, kas visu mūžu man ir teicis, ka ir jāmācās, lai nākotnē man butu LABS DARBS. vispār man liekas, ka viņš ne īsti saprot to, kas ar mani patreiz notiek. precīzāk viņš nesaprot, ka es gribu strādāt nevis naudas dēļ, bet gan pati sava prieka dēļ. man ir vienalga cik ļoti prestižs un atalgots darbs tas būtu, es gribu darīt to, kas priecē manu sirdi, nevis manu maku.
un cik es pati neesmu redzējusi tos nabaga bērnus, kurus vecāki moca ar ārpus skolas nodarbībām, jo viņš tač par kko var kļūt.
vienu tādu variantu jūs visi redzat televīzijas ekranos. it kā jau kko viņš ir sasniedzis, bet interesanti ko tad īsti? piedalīšanos vienā šova un vienu koncertu? pilnu Dr.lv profilu ar 11-15 gauds vecām fanēm? nu lap. protams, ka es visu šo skaisto un grūto stāstu nezinu, bet man tas tomēr liekas nedaudz par traku tā bērnu mocīšana.
traģiskākais par to visu aizdomājoties, man liekas ir tas, ka nav īsti iespējams kko mainīt. es esmu domājusi!! patiesi! ui cik daudz variantu man tik nav bijis, tik ir viens "bet", es vienmēr apstājos pie naudas, kura nepieciešama, lai uzsākto vispār kko šajā pasaulē!
manuprāt vienīgais variants ir samierināties, ja nespēju neko labāku izdomāt, tik man tas acīmredzot ir vēl makten makten jāiemācas. patreiz man tas neizdodas.
vienīgā lieta, ko es patiesi daru no visas sirds, ir mīlu savu Minku un ģimeni.
Pat dzīvoju tikai tāpēc, ka dzīvība tika man dota - tā starp citu tikai tāpēc ar es dzīvoju. to pātraukt ir bijusi vēlme, bet tā ir beigusies ar vēlmi turpināt savu eksistenci.
Tikai Minka un mana ģimene ir patiesākās un vissvarīgākās vertības. viss pārējais tikai tāpēc, ka pasaulē tā iekārtots.
Vai tikai man liekas pastulbi, ka kādreiz kāds to visu izdomāja, bet mums tas ir tagad jāpieņem, lai varētu to dāvāto eksistenci izbaudīt? man kkā nešķiet, ka mēs visi patiesi esam tikai tāpēc, lai strādātu un darītu to kas pieņemts! es nesen ievēroju, ka kāda kundze runājot ar savu draudzeni apsprieda tēmu, kas būs viņas jaundzimušais mazulis nākotnē. tās runas ir dzirdētas entās reizes!! jau piedzimstot tev cenšas izdomāt vislabāk atalgotākāko darbu. karjeras izaugsmes un visu pārējo. patiesību sakot tā slaīdzinot, liekas ka tas ir tāds liels konveijers, kuram visi iziet cauri. tu piedzimsi - tavi vecāki jau prāto tavu nākotni un ne retums cenšas tevi padarīt par spožāko un unikālāko cilvēku, lai nākotnē, tavas izredzes ir LIELAS. Skolā - vecāki no tevis prasa labākās atdzīmes. piemērs ir mans mīļotais tētiņš, kas visu mūžu man ir teicis, ka ir jāmācās, lai nākotnē man butu LABS DARBS. vispār man liekas, ka viņš ne īsti saprot to, kas ar mani patreiz notiek. precīzāk viņš nesaprot, ka es gribu strādāt nevis naudas dēļ, bet gan pati sava prieka dēļ. man ir vienalga cik ļoti prestižs un atalgots darbs tas būtu, es gribu darīt to, kas priecē manu sirdi, nevis manu maku.
un cik es pati neesmu redzējusi tos nabaga bērnus, kurus vecāki moca ar ārpus skolas nodarbībām, jo viņš tač par kko var kļūt.
vienu tādu variantu jūs visi redzat televīzijas ekranos. it kā jau kko viņš ir sasniedzis, bet interesanti ko tad īsti? piedalīšanos vienā šova un vienu koncertu? pilnu Dr.lv profilu ar 11-15 gauds vecām fanēm? nu lap. protams, ka es visu šo skaisto un grūto stāstu nezinu, bet man tas tomēr liekas nedaudz par traku tā bērnu mocīšana.
traģiskākais par to visu aizdomājoties, man liekas ir tas, ka nav īsti iespējams kko mainīt. es esmu domājusi!! patiesi! ui cik daudz variantu man tik nav bijis, tik ir viens "bet", es vienmēr apstājos pie naudas, kura nepieciešama, lai uzsākto vispār kko šajā pasaulē!
manuprāt vienīgais variants ir samierināties, ja nespēju neko labāku izdomāt, tik man tas acīmredzot ir vēl makten makten jāiemācas. patreiz man tas neizdodas.