vnk muld
Jun. 27., 2008 | 03:58 pm
šī diena man ir mācību pilna. agri no rīta iemācījos pielikt aizmugurējo riepu ritenim. Kā nu gadījās kā ne, bet nesot riteni ārā no mājas, tā aizmugurējais ritenis atvienojās no rāmja. man vēl ar vien nava skaidrs kā tas varēja notikt, bet skaidrs ir viens - es to pieliku atpakaļ!! wii... to es daru pirmo reizi vēl pie tam zinot, ka ar riteņiem neesmu lielos draugos. tad vēl iemācijos pacelt ritenim priekšējo riepu brauct uz apmalēm.
redziet mani vecāki uzskatīja (un vēl ar vien tā uzskata) ka pa rīgu braukt ar riteni ir pirmkārt bīstami, otrkārt neveselīgi, jo tev nākas ostīt visas mašinu radītās izplūdes gāzes. nu tam es piekrītu, bet ar to lietiņu ir riktīgi patīkami kustēties, neliela fiziska slodze un beša noņemšana :) tāpēc man nekad tas ritenis nava bijis. un tagad parādījās!! ne mans, bet tomēr ir!!!
braukt jau es māku, bet visi tie cilvēki, kas ienīst riteņbraucējus, un mašinas man uzdzen stresu, jo redz gan vieni gan otri nerekinās ar ritenbraucējiem un veic savus manervus kā karaļi uz cela. nekas piešaušos, pēc tam parādīšu šamiem ar.
un tad vēl man ir viens darit vai nedarīt jautājums. precīzāk sūtīt māsas draugam atklāti riebīgu sms vai nē. nē nu riebjas man viņš jau sen, bet cienot un mīlot māsu esmu klusējusi kā partizāns, palīdzējusi tai visādi. tomēr, ja viņa pati atļaujas par to vēl uzdirst, un dirst virsū cilvēkiem, kas ir centušies vismaz kkādu kontaktu ar viņu saglabāt, tad man nāk prāta tikai viens. Manuprāt, tas mazais pindriķis (wii... mīlīgi) ir ar TĀDIEM kompleksiem, pie tam kompleksējot uz viņas draugiem, ka dara visu iespējamo, lai viņai tādu nebūtu, pat lai māsas nebūtu!!!! tā nu man tas ir pieriebies tik tālu, ka esmu gatava savu neapmierinātību un nepatku pret viņu izrādit cik vien iespējams, un šoreiz vairs nerēķinoties ar manas māsas jūtām (pie tā viņa ir pati vainīga, bet vēl vairāk, tomēr, viņš).
tāpēc liekas, ka tās sms nosūtīšana būtu interesanta padarīšana un izvērstos diezgan interesantā notikumā, kur būtu ķīviņi, kašķi, ilgas tel sarunas un druadi (nu tā kā pirmās atvaļinājuma dienas pavadu garlaikojoties - varētu būt jautri :)), bet no otras puses tas varētu būt stulbi, pati ielīstu kašķī, pie vecākiem rādīties nevarētu, jo tu ir viņi. hmmm... ko sakat jūs?
redziet mani vecāki uzskatīja (un vēl ar vien tā uzskata) ka pa rīgu braukt ar riteni ir pirmkārt bīstami, otrkārt neveselīgi, jo tev nākas ostīt visas mašinu radītās izplūdes gāzes. nu tam es piekrītu, bet ar to lietiņu ir riktīgi patīkami kustēties, neliela fiziska slodze un beša noņemšana :) tāpēc man nekad tas ritenis nava bijis. un tagad parādījās!! ne mans, bet tomēr ir!!!
braukt jau es māku, bet visi tie cilvēki, kas ienīst riteņbraucējus, un mašinas man uzdzen stresu, jo redz gan vieni gan otri nerekinās ar ritenbraucējiem un veic savus manervus kā karaļi uz cela. nekas piešaušos, pēc tam parādīšu šamiem ar.
un tad vēl man ir viens darit vai nedarīt jautājums. precīzāk sūtīt māsas draugam atklāti riebīgu sms vai nē. nē nu riebjas man viņš jau sen, bet cienot un mīlot māsu esmu klusējusi kā partizāns, palīdzējusi tai visādi. tomēr, ja viņa pati atļaujas par to vēl uzdirst, un dirst virsū cilvēkiem, kas ir centušies vismaz kkādu kontaktu ar viņu saglabāt, tad man nāk prāta tikai viens. Manuprāt, tas mazais pindriķis (wii... mīlīgi) ir ar TĀDIEM kompleksiem, pie tam kompleksējot uz viņas draugiem, ka dara visu iespējamo, lai viņai tādu nebūtu, pat lai māsas nebūtu!!!! tā nu man tas ir pieriebies tik tālu, ka esmu gatava savu neapmierinātību un nepatku pret viņu izrādit cik vien iespējams, un šoreiz vairs nerēķinoties ar manas māsas jūtām (pie tā viņa ir pati vainīga, bet vēl vairāk, tomēr, viņš).
tāpēc liekas, ka tās sms nosūtīšana būtu interesanta padarīšana un izvērstos diezgan interesantā notikumā, kur būtu ķīviņi, kašķi, ilgas tel sarunas un druadi (nu tā kā pirmās atvaļinājuma dienas pavadu garlaikojoties - varētu būt jautri :)), bet no otras puses tas varētu būt stulbi, pati ielīstu kašķī, pie vecākiem rādīties nevarētu, jo tu ir viņi. hmmm... ko sakat jūs?