vnk muld
Jun. 9., 2008 | 12:00 pm
Šodien beidzu lasīt "Jūtu atvarā" laba grāmata, bet tās beigas bija jēlas. vnk pazuda tā spriedze, kas bij visas grāmatas garumā. tad es sapratu, ka tā ir bijis ar visām grāmatām, kuras mani ir aizrāvušās grāmatas sākumā. Nu šo grāmatu es vnk riju. reizēm pat nevarēju noturēties un pa kluso darbā lasīju. Tik laba bij. bet tās beigas. wee... nu nafig vilkt garumā. tur pat ar neziņā vajadzēja atstāt, būtu man palicis pozitīvais iespaids. bet tā ir ar visām
"Brazīlija" šokēja sākumā ar savām sexa ainām, bet beigās pārvērtās par vnk stulbumu. beigas tik jēlas.
"Quo Vadis" visas grāmatas garumā vienas vienīgas intrigas, kas uzkurina, bet beigās pliekans nobeigums.
tās laikam ar ir tās spilgtākās grāmatas ko esmu lasījusi pēdējā laikā.
eh... nu ja nelasa tās beigas tad vēl ar vien galvā stāv viss, kas notika pirms tām beigām. bij dikti labi un interesanti. grāmata lasījās dikti viegli raiti un pie tam ar fantastisku ziņkāri. tā ir viena no tām grāmatām, kuru lasot, tu (nu man neizdevās)nevari paredzēt turpmākos notikumus. vari minēt, bet grāmata tevi pārsteidz. visu laiku spraiga, airaujoša.
atkal man vajadzēs laiku kādu kamēr beigšu par to grāmatu domāt :D nu ja tā, tad grāmata ir laba.
man patīk filams un grāmatas, kas pēc to noskatīšanās vai izlasīšanas atstāj iespaidu vai liek vnk aizdomāties, atcerēties. tad ir kkāda jēga, manuprāt, no tās grāmatas/filmas bijis. galvenais ir tādas lietas nedarīt atkārtoti. atceros filmu Nolādēto karaliene, kuru skatījos, kad man bij laikam kādi 16. neatceros cik, bet toreiz bij tik labs iespaids par filmu, un vienmēr to piesaucu kā filmu ar labu iespaidu. nesen to noskatījos atkal un ilgi blenzu cenzdamās saprast, ko es tajā filmā TĀDU ieraudzīju. stulba!! jēla. bet nu tas jau tā ir.
tomēr ir paliekošas vērtības. Arturs Konans Dolis. uh... cik reizes esmu lasījusi Bākstervillas suni, tik reizes ar esmu bijusi sajūsmā. un vēl citas viņa grāmatas, Marata dēls... tad vēl krievu variants par Šerloku Holmsu uff... cik labi.
Vispār žēl ka mūsdienas labas grāmatas un filmas ir retums.
Ja nu tomēr ir kkas ko vēl vērts ir palasīt, būšu pateicīga!
"Brazīlija" šokēja sākumā ar savām sexa ainām, bet beigās pārvērtās par vnk stulbumu. beigas tik jēlas.
"Quo Vadis" visas grāmatas garumā vienas vienīgas intrigas, kas uzkurina, bet beigās pliekans nobeigums.
tās laikam ar ir tās spilgtākās grāmatas ko esmu lasījusi pēdējā laikā.
eh... nu ja nelasa tās beigas tad vēl ar vien galvā stāv viss, kas notika pirms tām beigām. bij dikti labi un interesanti. grāmata lasījās dikti viegli raiti un pie tam ar fantastisku ziņkāri. tā ir viena no tām grāmatām, kuru lasot, tu (nu man neizdevās)nevari paredzēt turpmākos notikumus. vari minēt, bet grāmata tevi pārsteidz. visu laiku spraiga, airaujoša.
atkal man vajadzēs laiku kādu kamēr beigšu par to grāmatu domāt :D nu ja tā, tad grāmata ir laba.
man patīk filams un grāmatas, kas pēc to noskatīšanās vai izlasīšanas atstāj iespaidu vai liek vnk aizdomāties, atcerēties. tad ir kkāda jēga, manuprāt, no tās grāmatas/filmas bijis. galvenais ir tādas lietas nedarīt atkārtoti. atceros filmu Nolādēto karaliene, kuru skatījos, kad man bij laikam kādi 16. neatceros cik, bet toreiz bij tik labs iespaids par filmu, un vienmēr to piesaucu kā filmu ar labu iespaidu. nesen to noskatījos atkal un ilgi blenzu cenzdamās saprast, ko es tajā filmā TĀDU ieraudzīju. stulba!! jēla. bet nu tas jau tā ir.
tomēr ir paliekošas vērtības. Arturs Konans Dolis. uh... cik reizes esmu lasījusi Bākstervillas suni, tik reizes ar esmu bijusi sajūsmā. un vēl citas viņa grāmatas, Marata dēls... tad vēl krievu variants par Šerloku Holmsu uff... cik labi.
Vispār žēl ka mūsdienas labas grāmatas un filmas ir retums.
Ja nu tomēr ir kkas ko vēl vērts ir palasīt, būšu pateicīga!