muldēšana - 21. Maijs 2008

Ja jums ir iespēja neiet uz Kaiju Dailes teātrī ieteiktu to izmantot!
Patiesi! Čehova cienītājiem tā liksies ļoti agresīva, kāds patiesībā Čehovs nav. Viņa lugas ir sarežģītas tikai ar to, ka nedrīkst tēlot ir jāiemācas to uztvert kā pašam savu dzīvi. nekādu uzspēlētu intonāciju vai saspīlējuma balsī. Vnk it kā tu pats dzīvotu.
Lai kā man patiktu Čehova "Kaija", tā izrāde bij nedaudz par traku! Konstantīns, kas lugā ir vnk puisis, kuru māte ir aizdzinusi uz laukiem, lai tas viņai neatgādinātu par tās vecumu, izrādē bij vislielākais histēriķis. Pie tam viņa bals bij tiek sasodīti griezīga, ka pēc tam dzirdot skrastiņa balsi likās, ka tā ir paša svētā balss. tik maiga un patīkama. izrāde bij patiesi saspīlēta. Arkadina nebij aristokrātiska. Arkadinas brālis nemaz tik žiperīgs pļēgurs ar nebij. nu vārdu sakot reizēm likās vnk haoss uz skatuves. pēc pirmajām desmit minūtēm, es jau ienīdu konstantīna balsi, bet kkā otrajā cēlienā tā bij vēl neciešamāka.
pēc izrādes centos saprast vai mana kļūda bij tā, ka es to lugu bij lasījusi?
eh... ablomījos

kkā domājot tikko atceros savu kādreizējo kultūras vēstures pasniedzēju. nu sieviete bija uz urāaa! ar nerviem kā no spēcīga metāla, bet runāja pretēji darītajam. sieviete, kas sekoja etiķetei un lika, uzspieda to darīt visiem pārējiem. ja kāds, pēc 40 min nepārtrauktas drukāšanas, sāka staipīties, atbilde bij: "Neesmu tavā guļamistabā!!!". tas pats atskanēja arī uz noguruma pazīmi - žāvāšanos. bet stundas pie viņas bij kolosālas. reiz atceros, kad viņa mums stāstīja, ka, ja ir iespējams sastapties ar malārijas odiem, vajagot labi daudz sadzerties džinu. Odi tam nemaz tuvumā nenākot. Tā nu, lai mūs patiesi pārliecinātu par šo pasākumu, sāka stāstīt, ka devusies džungļos un to tik vien esot daījusi, ka dzērusi džinu :D reiz mums bij patiesi pamācoša stunda pie viņas. sēdējām klusi kā peles savos solos, kamēr viņa izlasīja jaunākās tenkas "Privātajā dzīve" :D visjautrākais bij pasākums ar viņu uz rundāli. Tā nu gadījās, ka nācās pusdienot pie viena galda ar skolotāju. Mēs visi uzreiz, elkoņus no galda nost, gremojam ar aizvērtām mutēm, klusi kā peles. Pārējie protam pie pārējiem galdiem čalo cik uziet. Pēķšni neizturējusi skaļumu, pacēlusi aukstu savu dakšiņu, etiķetes cienītāja ar pilnu muti sāka apsaukāt resgaļus :D bij mus viņa jauka un dīvaina. maza, apaļīga ar svītrām un cepurēm :D