muldēšana - 29. Aprīlis 2008

eh... cik priecīgs prāts un mierīga sirds kļūst, kad saproti, lai kādas problēmas tev piespēlē esi spējīgs ar tām tik galā.
Mana kādreizējā naivā uzticība un toreizējā mīlestība mani noveda līdz garam un ilgam moku pilnam ceļam. tagad uz to visu atskatoties varu teikt tikai lielu lielo paldies par iespēju mācīties un izbaudīt to, ko nevienam nenovēlu, bet gandarījums ir lielu lielais.
žēl ka visam vēl nav beigas, bet tomēr brīvības sajūta un miera smarža liekas tik tuvu!!
Pladies lielu lielais visiem, kas ir aktīvi, pasīvi, nojaušot un nenojaušot man palīdzējuši. un vēl viens lielu lielais paldies ir cilvēkam, kas mani visu šo laiku ir morāli atbalstījis un stutējis. bez tevis nezinu kā būtu, bet domāju ka daudzreiz smagāk un grūtāk, bez tevis man nebūtu manas miera ostas. Paldies!!!!

a man šodien bij pusdienlaiks kā nierei tukos.
apkārt viss bij zaļš, zāle zaļa, kokulapas zaļas (stumbri neskaitās), ūdens zaļš, krūmi zaļi. garšīgi zaļo labumu salātiņi ar zaļgani iekrāsojušos krējumu, zaļgans toksisks padzēriens ar bij gards. Guļu es uz sava gaišā ar zaļi melnām pumpiņām mētelīša, zaļā krekliņā, zaļās kediņās, džinsas vēl tik zaļas nav. guļu, ēdu zaļos salātiņus diemžēl ar baltu dakšiņu.
galvenais ka paspēju paēst, pagulēt - svarīga lieta pusdienlaikā