vnk muld
Apr. 25., 2008 | 09:40 am
Tā nu vakar sēžot bagātniekiem uzrīkotā mākslas zvēru istādē, par mani nāca nepatīkama atklāsme. izrādās es daru to un mācos to, kas man galīgi izrādās nesaista. es strādāju firmā, kurā man kkā neiet.
es jau nojautu ka tas tests, kur teikt ka reklāma un mārketings, nav mans lauciņš tomēr izrādīsies patiess. nu sasodīts, ko lai es tagad daru? ēst man gribas!!!
nē nu skaidrība ko gribu darīt man ir, bet tā nav konkrēti noformulēta un it kā vairāk saistās ar izklaidi nekā peļņu. jāpaštuko, ka to visu varu apvienot, bet par to nedaudz vēlāk, jo tagad man ir jātiek skaidrība ar vienu lietu ES ESMU TUR KUR NEGRIBU BŪT, ES DARU TO, KO NEGRIBU DARĪT!! kamēr šo domu sagremošu (pagaidām gremošanā ir pagājušas mazāk kā 24h - tas par maz)!! A pēc tam jau jāizštuko ko darīt tālāk!! FUUUUCCKKK!!
11:09 UPD - tātad tikko pasapņoju par savu jauko nākotni un paskatījos firmas, kas nodarbojas ar man tīkamo lietu, bet atkal ne tas un tur kur būtu baigi labi, ir jābūt pārāk spēcīgam cilvēkam, lai tiktu iekšā.
Tātad sevis meklējumos esmu atkal palikusi nekur, kkur pa vidu. blaa...
man jau labu laiciņu likās, ka esmu iepinusie ne tur, bet nu tagad pēc aogaismības, pirmkārt neredzu jēgu sēdēt te un strādāt, jo to nevēlos, otrkārt, man ir garlaicīgi, treškārt, laika tēriņš.
domu galvā nav un ideju ar nav ko un kā ŗīkoties. bet skatoties tās inetresantās firmas es sapratu, ka tas tik un tā nav tas, ko vēlos.
lai atvieglotos, es esmu sapratusi tikai to, ka tas, ko vēlos nav vnk pasākumu organizēšana, kur kkādas firmas izklaidējas, bet gribas raīt kko nozīmīgu.
vakardienas pasākums bij savā ziņā kolosāls, bet nu uzskatu ne īstai publikai. cilvēki uzvalkos un kleitās ieradās modernās mākslas pasākumā. viss jau bij jauki, ja vien viņi nesēdētu un neklausītos Dzels Vilku sēžot un malkojot lētu vīnu, no kura labi oda pēc spirta (tāpēc tas dzēriens bij par brīvu). v'
vēl kas bij interesant, ka visus mākslas darbus tie skatījās kā uz kko nereālu. piemēram tie paši freakbike, kas bij. nu nesparata cilvēki, manuprāt. eksponāts!! un mēs paši mākslinieka pārstāvji un atbalstītāji priekš tiem cilvēkiem bijām eksponāti. iedomājieties sieviete vakarkleitā skatijas ar izbrīnu uz puisi, kuram kājās ir kerzas, mugurā ādas jaka un galvā kolosāla cepure. tas bij KKAS! fotogrāgi viņu ieraudzīja un fotogrāfēja gandrīz kā tās pašas izstādes eksponātu.
lai nu kā, bet tomēr par sevi. nu un ko man tagad darīt, ka esmu sapratusi, ka viss ir galīgi bezjēdzīgi. labākais jau tajā visā ir tas, ka es saprotu, ka pati neapjēdzu ko es īsti gribu. eh... tētis mani nesapratīs. šito viņam teikt nevar. viņš bij priecīgs, kad uzzināja, ka man ir kkāds mērķis un plāns. tagad viņam atzīties, ka tas viss ir izgaisis, būt šoks!!
varbūt kāds var pateikt, kur var uzzināt savas vēlmes, vai arī savu dzīves plāno, ko kkāds tur dižais guru vai mūsu radītājs ir katram piešķiris. pagaidām man ir piešķirts haoss, pat ne tas, vnk nekas, mētāšanās.
neskatoties uz visu pārējo pārvērtējot savas spējas sapratu, ka tur nekas tiešs uz dižs neiznāks. nav nekādā tāda ko es patiesi pārzinātu un kurā mani varētu uzksatīt par spēcīgu. manī ir no visa pa druskai.
Pakaļā ar mani ir!!! un vēlreiz FFFUUUUUCCCCKKKK!!!!
11:59 UPD - tikko man uzdeva izdomāt Jāņu dienas dekoru klientam.
otrkārt, man nav problēmas šo pasākumu izpildīt, man jau prātā ir dažas domas, bet es saprotu, ka lētāk iznāks pašai visu taisīt, jo uz katra klienta veikalu ir budžets pat zem 100 Ls. nu uz pusi mazāks. tādu vietu ir daudz. bet idejas ir lai iekļautos šajā budžetā.
tātad mana štelle. es to varu izdarīt, tad kāpēc man ar šitādām štellem tai manā darbā nenodarboties? pilnīgs svisc ir tas, ka te ir diezgan šaura specifika. tendēti praktiski tikai uz vienu lietu. bet ja atvērtu jaunu štelli? varētu papildus piepelnīties. šito štelli varētu iebīdīt priekšnieka tikai tad man tas neapstrīdami jāpamato un (tāda nu es esmu) ar kkādiem konkrētiem ieņēmumu cipariem. bet būtu ok
es jau nojautu ka tas tests, kur teikt ka reklāma un mārketings, nav mans lauciņš tomēr izrādīsies patiess. nu sasodīts, ko lai es tagad daru? ēst man gribas!!!
nē nu skaidrība ko gribu darīt man ir, bet tā nav konkrēti noformulēta un it kā vairāk saistās ar izklaidi nekā peļņu. jāpaštuko, ka to visu varu apvienot, bet par to nedaudz vēlāk, jo tagad man ir jātiek skaidrība ar vienu lietu ES ESMU TUR KUR NEGRIBU BŪT, ES DARU TO, KO NEGRIBU DARĪT!! kamēr šo domu sagremošu (pagaidām gremošanā ir pagājušas mazāk kā 24h - tas par maz)!! A pēc tam jau jāizštuko ko darīt tālāk!! FUUUUCCKKK!!
11:09 UPD - tātad tikko pasapņoju par savu jauko nākotni un paskatījos firmas, kas nodarbojas ar man tīkamo lietu, bet atkal ne tas un tur kur būtu baigi labi, ir jābūt pārāk spēcīgam cilvēkam, lai tiktu iekšā.
Tātad sevis meklējumos esmu atkal palikusi nekur, kkur pa vidu. blaa...
man jau labu laiciņu likās, ka esmu iepinusie ne tur, bet nu tagad pēc aogaismības, pirmkārt neredzu jēgu sēdēt te un strādāt, jo to nevēlos, otrkārt, man ir garlaicīgi, treškārt, laika tēriņš.
domu galvā nav un ideju ar nav ko un kā ŗīkoties. bet skatoties tās inetresantās firmas es sapratu, ka tas tik un tā nav tas, ko vēlos.
lai atvieglotos, es esmu sapratusi tikai to, ka tas, ko vēlos nav vnk pasākumu organizēšana, kur kkādas firmas izklaidējas, bet gribas raīt kko nozīmīgu.
vakardienas pasākums bij savā ziņā kolosāls, bet nu uzskatu ne īstai publikai. cilvēki uzvalkos un kleitās ieradās modernās mākslas pasākumā. viss jau bij jauki, ja vien viņi nesēdētu un neklausītos Dzels Vilku sēžot un malkojot lētu vīnu, no kura labi oda pēc spirta (tāpēc tas dzēriens bij par brīvu). v'
vēl kas bij interesant, ka visus mākslas darbus tie skatījās kā uz kko nereālu. piemēram tie paši freakbike, kas bij. nu nesparata cilvēki, manuprāt. eksponāts!! un mēs paši mākslinieka pārstāvji un atbalstītāji priekš tiem cilvēkiem bijām eksponāti. iedomājieties sieviete vakarkleitā skatijas ar izbrīnu uz puisi, kuram kājās ir kerzas, mugurā ādas jaka un galvā kolosāla cepure. tas bij KKAS! fotogrāgi viņu ieraudzīja un fotogrāfēja gandrīz kā tās pašas izstādes eksponātu.
lai nu kā, bet tomēr par sevi. nu un ko man tagad darīt, ka esmu sapratusi, ka viss ir galīgi bezjēdzīgi. labākais jau tajā visā ir tas, ka es saprotu, ka pati neapjēdzu ko es īsti gribu. eh... tētis mani nesapratīs. šito viņam teikt nevar. viņš bij priecīgs, kad uzzināja, ka man ir kkāds mērķis un plāns. tagad viņam atzīties, ka tas viss ir izgaisis, būt šoks!!
varbūt kāds var pateikt, kur var uzzināt savas vēlmes, vai arī savu dzīves plāno, ko kkāds tur dižais guru vai mūsu radītājs ir katram piešķiris. pagaidām man ir piešķirts haoss, pat ne tas, vnk nekas, mētāšanās.
neskatoties uz visu pārējo pārvērtējot savas spējas sapratu, ka tur nekas tiešs uz dižs neiznāks. nav nekādā tāda ko es patiesi pārzinātu un kurā mani varētu uzksatīt par spēcīgu. manī ir no visa pa druskai.
Pakaļā ar mani ir!!! un vēlreiz FFFUUUUUCCCCKKKK!!!!
11:59 UPD - tikko man uzdeva izdomāt Jāņu dienas dekoru klientam.
otrkārt, man nav problēmas šo pasākumu izpildīt, man jau prātā ir dažas domas, bet es saprotu, ka lētāk iznāks pašai visu taisīt, jo uz katra klienta veikalu ir budžets pat zem 100 Ls. nu uz pusi mazāks. tādu vietu ir daudz. bet idejas ir lai iekļautos šajā budžetā.
tātad mana štelle. es to varu izdarīt, tad kāpēc man ar šitādām štellem tai manā darbā nenodarboties? pilnīgs svisc ir tas, ka te ir diezgan šaura specifika. tendēti praktiski tikai uz vienu lietu. bet ja atvērtu jaunu štelli? varētu papildus piepelnīties. šito štelli varētu iebīdīt priekšnieka tikai tad man tas neapstrīdami jāpamato un (tāda nu es esmu) ar kkādiem konkrētiem ieņēmumu cipariem. bet būtu ok
Ieskatos | iemuldēt | Add to Memories
vnk muld
Apr. 25., 2008 | 02:32 pm
Waaakks... šitā laikam ir dramatiska diena vai arī ar mani kkas nava riktīgi.
sāksim ar to ka vakardienas atklāsme šodien man neliek mieru
tad es nopirku kkādus krekerus, kuri nezkapēc nedaudz garšo pēc ķiplokiem vai kkā tāda. Tip īstie krekri, bet ar jocīgu piegaršu.
tad man roka sāp wells vien zin kāpēc
un tagad man tāda sajūta, ka mani aprunā darba kolēģes. man riebjas sieviešu kolektīvs, jo tas ir kkas šausmīgs. tā viņu diršana un intgrigas. te gan cilvēku nav daudz, bet izrādās pietiek ar tiem pašiem. nu vāks... galvenais, ka nevis es par to pārdzīvoju, bet gan man tas vnk riebjas. nu ne jau BAIGI vai DIKTI bet vnk. tā man emociju nav, tik kādas 2. pirmā ziņkāre, par ko notiek apspriešana, otrā likt šokēties un aprunāt vēl vairāk
sāksim ar to ka vakardienas atklāsme šodien man neliek mieru
tad es nopirku kkādus krekerus, kuri nezkapēc nedaudz garšo pēc ķiplokiem vai kkā tāda. Tip īstie krekri, bet ar jocīgu piegaršu.
tad man roka sāp wells vien zin kāpēc
un tagad man tāda sajūta, ka mani aprunā darba kolēģes. man riebjas sieviešu kolektīvs, jo tas ir kkas šausmīgs. tā viņu diršana un intgrigas. te gan cilvēku nav daudz, bet izrādās pietiek ar tiem pašiem. nu vāks... galvenais, ka nevis es par to pārdzīvoju, bet gan man tas vnk riebjas. nu ne jau BAIGI vai DIKTI bet vnk. tā man emociju nav, tik kādas 2. pirmā ziņkāre, par ko notiek apspriešana, otrā likt šokēties un aprunāt vēl vairāk