vnk muld
Mar. 25., 2008 | 05:03 pm
Cik patīkami, ka visiem citiem var sāpēt tikai ne man. tikai man ir jāpaliek tai, kurai galva uz pleciem un visu apzinās un saprot, galvenais ar visu vienmēr var tikt galā. Man ir jābūt tai, kas visus uzklausīs, kuru visi varēs čakarēt, bet brīdī, kad pašai nav kur likties, atlieku tikai un vienīgi es pati sev.
un patiesi reizēm tā vēl ar vien liekas, lai gan man likās, ka nu tā vairs nav.
kā gribētos tagad pazust no zemes virsas, pārstāt domāt, patiesi nojūgties, lai reizēm varbūt arī es varu patēlot dumjo nezinīti.
man ir apnicis gaidīt un katru nākamo dienu sākt ar smaidu un sirds pilnām cerībām, ka nu šodien būs!!
ko es daru nepareizi? kāpēc bieži mana dzīve man liekas viena vienīga sodība, to var nosaukt par pilnīgu iemeslu dzīves pārtraukšanai.
kāpēc aizejot mājās man būs jānomierinās? Pašai. Kāpēc es dura, palīdzu tiem, kas spļauj atpakaļ? tiem, kam galīgi tas neinteresē?
es laikam sapratu, kāpēc toreiz viss tā beidzās. Man palika bail, ka divus cilvēkus nepavilkšu un zināju, ka sevi pavilkšu gan!
tagad man ir bail no rītdienas. Rīt es varu pazaudēt visu. pat to, kas nepieder man, un manas uzdrīkstēšanas, atbildības un citas muļķības dēļ zaudēs citi, cietīs citi. un pie visa vainīga būšu atkal es. Tagad neliekas, ka dzīve ir interesanta un ka bez problēmām nevar dzīvot?
gribat zināt kur tās muļķības es rāvu? es tās rāvu, lai neļautu sev padoties. es sevi vnk iekodēju uz to, ka cilvēks bez problēmām dzīvot nemāk, ka dzīvot ar problēmām ir interesanti, pretējā gadījumā tas būtu vienmuļi. Tā ir sevis vnk mocīšana! Tā ir sevis kodēšana un mūžīgu smaidu un paceltu degunu pret problēmām, ar domu, ka es tās pārcietīšu. bet izrādās, ka risinot savas problēmas, esmu dabūjusi citas, un redzot manu pacelto degunu, dažs labs iedomājas, ka tāpēc var man kraut virsū savas problēmas, jo man tač ar tām ir interesanti. cik pavisam vienkārši! kāpēc neuzkraut savas problēmas citam!! kāpēc gan ne?
es saprotu, ka patiesībā nekas nemainīsies. viss turpināsies tā pat. egoistiski izklausās, bet man tā liekas, ka visas problēmas gulsies tikai uz maniem pleciem un es viena iešu tam cauri. vienlaga vai tās būs manas vai ne manas, es esmu viena!! apkārt var būt visi tuvie, bet ticiet vai nē es jūtos viena. es esmu viena.
un patiesi reizēm tā vēl ar vien liekas, lai gan man likās, ka nu tā vairs nav.
kā gribētos tagad pazust no zemes virsas, pārstāt domāt, patiesi nojūgties, lai reizēm varbūt arī es varu patēlot dumjo nezinīti.
man ir apnicis gaidīt un katru nākamo dienu sākt ar smaidu un sirds pilnām cerībām, ka nu šodien būs!!
ko es daru nepareizi? kāpēc bieži mana dzīve man liekas viena vienīga sodība, to var nosaukt par pilnīgu iemeslu dzīves pārtraukšanai.
kāpēc aizejot mājās man būs jānomierinās? Pašai. Kāpēc es dura, palīdzu tiem, kas spļauj atpakaļ? tiem, kam galīgi tas neinteresē?
es laikam sapratu, kāpēc toreiz viss tā beidzās. Man palika bail, ka divus cilvēkus nepavilkšu un zināju, ka sevi pavilkšu gan!
tagad man ir bail no rītdienas. Rīt es varu pazaudēt visu. pat to, kas nepieder man, un manas uzdrīkstēšanas, atbildības un citas muļķības dēļ zaudēs citi, cietīs citi. un pie visa vainīga būšu atkal es. Tagad neliekas, ka dzīve ir interesanta un ka bez problēmām nevar dzīvot?
gribat zināt kur tās muļķības es rāvu? es tās rāvu, lai neļautu sev padoties. es sevi vnk iekodēju uz to, ka cilvēks bez problēmām dzīvot nemāk, ka dzīvot ar problēmām ir interesanti, pretējā gadījumā tas būtu vienmuļi. Tā ir sevis vnk mocīšana! Tā ir sevis kodēšana un mūžīgu smaidu un paceltu degunu pret problēmām, ar domu, ka es tās pārcietīšu. bet izrādās, ka risinot savas problēmas, esmu dabūjusi citas, un redzot manu pacelto degunu, dažs labs iedomājas, ka tāpēc var man kraut virsū savas problēmas, jo man tač ar tām ir interesanti. cik pavisam vienkārši! kāpēc neuzkraut savas problēmas citam!! kāpēc gan ne?
es saprotu, ka patiesībā nekas nemainīsies. viss turpināsies tā pat. egoistiski izklausās, bet man tā liekas, ka visas problēmas gulsies tikai uz maniem pleciem un es viena iešu tam cauri. vienlaga vai tās būs manas vai ne manas, es esmu viena!! apkārt var būt visi tuvie, bet ticiet vai nē es jūtos viena. es esmu viena.