muldēšana -

sajūta ir tāda, ka es drīz došos uz trako māju. skolas darba vadītājas meils ar tekstu "rit naciet pec labojumiem, nezinu vai pagusiet" visu manu vakardienas mieriņa vakaru vnk izjauca un man ir sācies iekšējais stress. konkrēts! kamēr iemigu un visu rītu savā prātā pukojos un domāju dzēlīgus tekstus kurus satiekot pasniedzēju tai pateikt. no otras puses liekas, ka nevajadzētu teikt neko līdz es pabeidzu patiesi visu un tā maita nevarētu mani kkur iegāzt. ja nu apvainojas un neapstriprina darbu, ja nu prezentācija atkal sākas tai seriālu laiks un "beidz mūs garlaikot, stāsti fiksāk!". BĻA! pie tam no viņas mutes atskanējā tā šausmīgi pretīgā frāze: "visiem tagad ir slikti!" BĻA, es pat savam tētim sabraucu par kko tādu virsū! KAS IR VECIEM CILVĒKIEM AR TO VISU PROBLĒMJU UN VISU DZĪVJU PIELĪDZINĀJUMU VAI NU VISIEM VAI ARĪ TIEM LAIKIEM, KAS SEN IR PAGĀJUŠI UN JAU VĒSTURES GRĀMATĀS VIETU AIZŅEM!?
vispār esmu pārgurusi un viegli aizkaitināma - ka tik nesadarīt muļķibas šādā kondīcijā.