muldēšana -

un nu ir sācies mans KĀRTĒJAIS studenta skolas stāsts kur es par visām varītēm cenšos no tās skolas tikt neizmesta un pievilkt savus nu jau tikai trīs parādus un pabeigt visus mājas darbus, kurus man nav ne jausmas kā es paveikšu. bet šī reize man ir nedaudz savādāka par citām, jo ja citās bij vnk bailes, ka netikšu, neizdarīšu un citas blēņas, tad šoreiz pat nolēju asaru, nedaudz uztaisīju histēriju, tiku pabužināta no vecāku puses. visdīvainākais ir tas, ka man likās, ka man pat gribās to histēriju pašai, lai varētu nedaudz izkliegt savu sāpi un bailes, ka nu šoreiz toč man tas tik viegli neies cauri. bet kā tētis teica - nav laika emocijām, bet gan aktīvam rīcības plānam, kas tev meitiņ vienmēr ir izdevies. jep, un tai mirklī es ar nodomāju, ka man jau visas nelielās histērijas laikā ir radušies nu jau divi risinājumi.
karoči par šo reizi. šodien no saviem kā izrādās izpalīdzīgajiem kursa biedriem uzzināju, ka pirms mēneša ir notikusi informatīvā lekcija par kvalifikācijas darbu un praksi, viņi visi jau ir praksē un ka šodien bij jānodod kvalifikācijas darba tēmas iesniegums. es par visu uzzinu tikai tad, kad tas jau ir noticis (aizdomājos, ka mana skola ne ar ko neatšķiras no lietuviešu fantastiskās iekšejās komunikācijas). aizejot pie nu jau bijušas nodaļas vadītājas (par ko es ar uzzināju tikai šovakar, lai gan viņa vairs nav nodaļas vadītaja no 1. septembra), ka nu pastāv iespēja, ka mani nepielaidīs pie kvalifikācijas darba, kas nozīmē, ka skolu man šogad nepabeigt un ka mans izlaidums man aiziet gar degunu (BĻAA). nu un tad sākās histērija.
nu un tagad tiek veikti viena plāna pasākumi - vēstule skolas direktores vietniecei nosūtīta un nu... gaidam.
nu tad laikam ar ir nu jau nedaudz skaidrs par iespejams būs tālākie ieraksti.
veiksmi jums un veiksmi man - turam īkšķus