īgns rīts, jo;

« previous entry | next entry »
Maijs. 27., 2009 | 09:24 am

pamodos ar grūtībām, aizčāpoju uz virtuvi un konstatēju ka brokastu man nav - mincis aizmirsa pateikt, ka vakar visu notiesājis. nu neko saģērbos un ar suni devos līdz veikalam pakaļ brokastīm, bet veikals ciet! nuu, labi - paēdīšu darba. devos mājās turpināt posties uz darbu. 3reizes pārvandīju skapi, lai atrastu krekliņu ar ko pa darbu staigāt - mincis bij veicis uzkopšanas darbus. nolēmu uzlikt ritenim sēdekli augstāk, uzliku, bet izrādās par vāju noregulēju. nuuu, neko - izlaboju. izgāju no mājas un sāku braukt, aiz stūra sēdeklis nokrita iepriekšējā neērtā stāvoklī. nuuuu, neko - līdz darbam izvilkšu. ar visiem rīta nuuu, neko un neizgulēto prātu - sāka kaitināt vējš, kas neļauj kustēties uz priekšu, sāka kaitināt sēdeklis, jo augšstilbi biku sāka sāpēt, un mincis, kas pazaudēja - precīzāk, noslīcināja sēdekļa stieni, tagad jāizdzīvo ar tādu kas par šauru rāmim. nuuuuu, neko - pātrdzīvošu. atbraucu uz darbu un konstatēju ka esmu kkur pazaudējusi, atstājusi vai aizmirsusi vai ar nemanot ir izkritis briļļu maks ar visām brillēm. sēžu kā miglā. sāku kaitināt sev pati. ceru brilles ir pie K - citādi atkal 60 Ls. nu to gan es sev nepiedošu.
rezultātā klusa, īgna miglā tīta es sēžu un ceru, ka nevienam neienāks doma prātā man pienākt un uzdot kko stulbu - sākšu tāpat kā Igimārs lamāties ar visiem nahuj, bļeģ... it īpaši, ja Lulu atnāks.

Ieskatos | iemuldēt | Add to Memories


Comments {0}