trubu piedzīvojuma īsss pārtraukums
« previous entry | next entry »
Apr. 10., 2009 | 08:24 pm
bez visām jaunajām trubām, beidzot ar manas griešanas mākslu, minkas spēku un kopīgajām spēcīgajām prāta spējām, trubas tika savienotas un saliktas kā vajag.
secinājumi - man ir nestandarta trubas, kas ir tuvu 50mm, bet ne 50mm, un izrādās, ka virtuves trubas notekcaurule nesavienojas ar aiz sienas esošo notekcauruli, pa kuru aiziet ūdens no vannas, vannas istabas izlietnes un toletes poda.
toties viss prieks nav beidzies, jo pati galvenā problēma - ūdens netecēšana prom, nav atrisinājusies. tāpēc jau mēs tās trubas jaucām ārā, jo ar notekcauruļu tīrītāju nekas neizdevās, ar vecajām senču metodēm (nu ar to verķi, kurš to ūdeni stumda turp un atpakaļ) ar nekas neizdevās. trubas izjaucām, iztīrijām, trubu pie sienas pabakstījām un likās, ka nu viss ir ok, bet nifigāā, korķis ir kkur sienā. kkur vells vien zin kur.
tagad atliek divi varianti:
1. pagaidīt kamēr ūdens pavisam aiztecēs prom, atvērt kādu trubas posmu, vislabāk, kas ir tuvu sienai sabērt tajā daudz jo daudz trubu tīrītāju un uzliet malziet ūdens, lai tas aiztek līdz korķim. ir naiva cerība, ka tas izēdīs caurumu un viss. ja ne līdz galam, tad ar verķi vēl nedaudz pastumdīt ūdeni. ja tas neizdosies pat vairākkārtēji atkārtojot procedūru, tad nekas cits neatliks, kā pievērsties variantam Nr. 2;
2. nedaudz palaust sienu tik tālu, lai es varu piekļūt sienā esošajai trubai. te ir viens knifs, iespējams, ka truba tomēr ir grīdā, bet tas noteikti atklātos sienas laušanas procesā. nu lūk, atlaužam sienu, izdabonam trubas arā un nomainam uz normālām 50 mm trubām vai ar 40 mm nu to var izdomāt, jo man viss ir.
tagad man gribas kko garšīgu
secinājumi - man ir nestandarta trubas, kas ir tuvu 50mm, bet ne 50mm, un izrādās, ka virtuves trubas notekcaurule nesavienojas ar aiz sienas esošo notekcauruli, pa kuru aiziet ūdens no vannas, vannas istabas izlietnes un toletes poda.
toties viss prieks nav beidzies, jo pati galvenā problēma - ūdens netecēšana prom, nav atrisinājusies. tāpēc jau mēs tās trubas jaucām ārā, jo ar notekcauruļu tīrītāju nekas neizdevās, ar vecajām senču metodēm (nu ar to verķi, kurš to ūdeni stumda turp un atpakaļ) ar nekas neizdevās. trubas izjaucām, iztīrijām, trubu pie sienas pabakstījām un likās, ka nu viss ir ok, bet nifigāā, korķis ir kkur sienā. kkur vells vien zin kur.
tagad atliek divi varianti:
1. pagaidīt kamēr ūdens pavisam aiztecēs prom, atvērt kādu trubas posmu, vislabāk, kas ir tuvu sienai sabērt tajā daudz jo daudz trubu tīrītāju un uzliet malziet ūdens, lai tas aiztek līdz korķim. ir naiva cerība, ka tas izēdīs caurumu un viss. ja ne līdz galam, tad ar verķi vēl nedaudz pastumdīt ūdeni. ja tas neizdosies pat vairākkārtēji atkārtojot procedūru, tad nekas cits neatliks, kā pievērsties variantam Nr. 2;
2. nedaudz palaust sienu tik tālu, lai es varu piekļūt sienā esošajai trubai. te ir viens knifs, iespējams, ka truba tomēr ir grīdā, bet tas noteikti atklātos sienas laušanas procesā. nu lūk, atlaužam sienu, izdabonam trubas arā un nomainam uz normālām 50 mm trubām vai ar 40 mm nu to var izdomāt, jo man viss ir.
tagad man gribas kko garšīgu