vnk muld
« previous entry | next entry »
Feb. 25., 2009 | 10:31 am
pa sen seniem laikiem rīts ir sācies tieši tā, kā tas sākās kādu laiku iepriekš. atnāc uz darbu, apēd brokastis, izder tēju, izlasi cibu un darba diena var ar sākties :) eh... bauda tā ir. pa pēdējām nedēļām beidzot rīts ir tik mierīgs un bez satraukuma.
nu ja... un tad man jau visu rītu un vakardienas vakaru neliek mieru tā doma par to mašīnu. jau sajutu to kāri un vēlmi vakaros no vēcākiem braukt mājās ar mašīnu, nevis vilkties ar sabiedrisko un pēc tam pāri vilciena sliedēm, vakaros pēc lekcijām nogurušai iekāpt tajā, ieslēgt mūziku un braukt mājās. eh... bet lieta ir tāda, ka nevēlos pārvērsties par tām izlutinātajām, kas visu laiku lūdzas lai viņas ved mājās un negribu visur ar mašīnu doties, jo esmu lepna par to, ka varu reizums no darba uz mājām ar kājām aiziet un uz skolu un no tās ir veikti daži mazītiņi pārgājieni ar kājām. pie tam vienmēr man tie mašīncilvēki likušies nīkuļi, jo ziemā šamiem ir auksti, tāpēx ka nejēdz apģērbties abilstoši, un kvartālu ar kājām reizums pat nevar notiet (es te nepar visiem, bet dažiem īpašiem savā dzīvē sastaptajiem gadījumiem)
nu ja... un tad man jau visu rītu un vakardienas vakaru neliek mieru tā doma par to mašīnu. jau sajutu to kāri un vēlmi vakaros no vēcākiem braukt mājās ar mašīnu, nevis vilkties ar sabiedrisko un pēc tam pāri vilciena sliedēm, vakaros pēc lekcijām nogurušai iekāpt tajā, ieslēgt mūziku un braukt mājās. eh... bet lieta ir tāda, ka nevēlos pārvērsties par tām izlutinātajām, kas visu laiku lūdzas lai viņas ved mājās un negribu visur ar mašīnu doties, jo esmu lepna par to, ka varu reizums no darba uz mājām ar kājām aiziet un uz skolu un no tās ir veikti daži mazītiņi pārgājieni ar kājām. pie tam vienmēr man tie mašīncilvēki likušies nīkuļi, jo ziemā šamiem ir auksti, tāpēx ka nejēdz apģērbties abilstoši, un kvartālu ar kājām reizums pat nevar notiet (es te nepar visiem, bet dažiem īpašiem savā dzīvē sastaptajiem gadījumiem)