| par TN |
[26/10/2005|13:21] |
[fonā tiek paarinstalēts WinXP kārtējo reizi, bet izrādās, ka tas nav nepieciešams]
Īstenībā man šito vajadzēja uzraxtiit jau sen, bet visu savu i-netlaiku es notērēju mazsvarīgām lietām, so.
TN
Poligons un laika apstākļi jau tika plaši apraxtīti citur, tāpēc par tiem izteikšos īsi. Lietus, protams, ir pozitīva parādība, bet salijis apmetnis ilgi jākaltē, un naktī teltī+guļammaisā+ar trim apģērba kārtām mugura tomēr drusku sala. Purvs, bija ļoti autentisx, bet citādi - neinteresants.
Tā nu es pusotru dienu vazājos pa poligona nelīdzeno reljefu, vairogu un zizli līdzi stiepdams (vairogu gan vēlāk aizdevu dažādiem ļaudīm, jo pašam no tā bija maz jēgas). Šo to izdarīju (~ 2 kvestus + biju klāt pie citiem), pusi dienas pavadīju astrālā formā (pārspūkots), beidzot nomiru (pirmo reizi trīs spēļu laikā! diži :/), savācu svarīgu artefaktu, kuru vēlāk nozaga no pusdieves, kam biju to iedevis ... & kopsummā izjutu motivācijas trūkumu.
Bija pabeigtības sajūta, bet nezinu, vai tas ir labi. Apmēram tā - "Nu nē, šitādam man nav jēgas vēl kādā LARPā piedalīties! Bye bye." Man nav (pietiekami) interesanti & trūxt iniciatīvas (šo to jau es pasāku, bet svārstīgi un nedroši). Šķiet, to varētu atrisināt, pievienojoties kādam spēcīgam grupējumam (bija tur gan armija, gan sekta), bet negribas, lai mani kāds komandē. Taču "spilgts individuālists" (uzsvars uz "spilgts") no manis neiznāk. Cerams, ka tikai pagaidām.
Organizatori, protams, apgalvo, ka "nekad vairs! vairāk nekādu TN!!", bet viņiem neviens netic :P
Ak, un ievērības cienīga bija atpakaļuzrīgubraukšana paarpildītā mikroautobusā, kur tika pārspriestas kādas būtnes sadomazohistiskās attiecības ar mirušu datoru :D
|
|
| misc. thoughts |
[26/10/2005|13:24] |
Jau kādu laiciņu brīnos, kā var būt, ka divi cilvēki runā vienā valodā - jā, par kopīgām tēmām, kuras neslikti pārzina, par saviem (ārēji) līdzīgajiem uzskatiem - bet nesaprotas.
Palasīju vēl par otherkin. Viena lieta, kas man šajā idejā nepatīk, ir daudzie elfu un vampīru krustojumi ar vienradžiem un drakoniem ;) , bet nesen sapratu, ka tas vēl nenozīmē, ka pati ideja ir nenopietna. Cilvēkam (plašā nozīmē) bieži gribas atrast sev lomu/nosaukumu, k-kā klasificēt sevi (man ar'). Un ja nu gadās kāds, kuram patīk pa mežiem klaiņot ("Ooo, es esmu elfs!") un kurš iztēlojas/"redz" sev spārnus ("OMG, drakons!!1!one"), tad viņš sevi uzreiz pieskaita pie vairākām fiziski nesavienojamām (un bieži vien - mītiskām) sugām. Taču īstenībā, ja es gribu lidot, ja es varu (mēģināt) gaudot un protu braukt ar divriteni, es neesmu enģelis - vilkacis - cilvēx. Es esmu būtne, kas domā spārnus, klusiņām kauc uz debesīm un ar velosipēdu vizinās pa nomaļiem celiņiem.
Katru būtni (entity) precīzi definē tikai šī pati būtne (viss, kas tā ir).
|
|