| |
[16. Okt 2006|00:49] |
tā, kā pēdējās divas dienas, es varētu visu ziemu nodzīvot savās mājās
nevērīgā apģērbā, ar vilnas zeķēm, lielām tējas krūzēm un vieglu bītu fonā
un pie manis brauktu ciemiņi.
es staigātu pa mežu. daudz un viena
un nebrauktu nekur. jo auksti
mierīgi rušinātu savu garšaugu dobi un gaidītu pavasari |
|
|