virus

Šovakar bijām pirmo reizi uz sienu parāpties. Tehniski tas izrādījās nedaudz vieglāk kā no malas skatoties man šķita, bet ne viegli. Savukārt fiziski rokas nogura jau "iesildīšanās" laikā - horizontālā kāpelēšanā no vienas malas līdz otrai max 1m augstumā.
Pēc tam ierādīja rīkošanos ar sistēmu un otra drošināšanu. Necik augstu netikām, vien varēja izmēģināt šadūšošanos atlaisties no klints un paļauties uz drošinātāja noturēšanas spēju. Viss laimīgi un katrā ziņā interesanti. Tāpat skaidrs, ka iesim atkal, jo uz tās sienas ir ko darīt ilgam laikam, jo gan man, gan brunacitei, rolexam un leldei šis pasāciens gāja pie sirds.