The Soviet story
Lietas, ko var redzēt filmā, ja paņemam tikai faktus, principā nav nekas jauns, vismaz mums. PSRS bija visai šausmīga valsts, viņa nogalināja līdzīgos apmēros kā Hitlera Vācija utt. PSRS ar Vāciju sadalīja Eiropu, Latvija tika okupēta par spīti 1922. gada miera līgumam. Tie ir fakti no vēstures, ko mēs zinām, ko, es nešaubos, Rietumeiropas politiķi zina un ko zina vismaz daļa krievu.
Sabiedrotajiem vajadzēja Krieviju, lai uzvarētu Hitleru. Tādēļ Sabiedrotie pievēra acis uz Krievijas iekšpolitiku un kara beigās Austrumeiropa dīvainā kārtā sanāca kā izņēmums Atlantijas hartas principiem.
Tāpat arī Krievijas kā PSRS tradīciju turpinātājas lomu mēs ik pa laikam redzam Putina laikā. Viņa izrīkošanos ar vēstures faktiem un citādi domājošajiem žurnālistiem. Un Krievijas ambīcijas. Un Rietumeiropas politiķu toleranto attieksmi pret Krieviju (jau atkal).
Bet par pašu filmu - ziniet, vecajiem žiguļiem bija tāda low fuel lampiņa, kas sāka neregulāri midžināties, kad degviela gāja uz beigām. Kkā līdzīgi man iekšējā neobjektivitātes lampiņa nenoteikti midžinājās, skatoties The Soviet story. Es visu laiku sevi mierināju, ka zinu, ka teiktais ir vismaz generally patiesība. Vnk filmas tonis ir visai nedokumentāls. Sākumā šķita netaisni, bet tagad saprotu, ka wikipēdijā minētais šīs filmas žanrs "propaganda film" ir visai precīzs.
Man patika The Economist apskats par šo filmu (http://www.economist.com/world/europe/d
"Mr Snore and his sponsors in the European Parliament have produced a sharply provocative work. Its tone, technique and composition may be open to criticism. But those who want to ban it should try refuting it first."
Bet angļu valodas nezināšana Latvijas politiķiem laikam ir tāda kā epidēmiska slimība. Vismaz Ģirta Valda Kristovska izpildījumā. Labāk kā Slakterim, bet neforši tik un tā. Tā ir filma, for god sake, filmē, kamēr uzfilmē gramatiski pareizi!
Sabiedrotajiem vajadzēja Krieviju, lai uzvarētu Hitleru. Tādēļ Sabiedrotie pievēra acis uz Krievijas iekšpolitiku un kara beigās Austrumeiropa dīvainā kārtā sanāca kā izņēmums Atlantijas hartas principiem.
Tāpat arī Krievijas kā PSRS tradīciju turpinātājas lomu mēs ik pa laikam redzam Putina laikā. Viņa izrīkošanos ar vēstures faktiem un citādi domājošajiem žurnālistiem. Un Krievijas ambīcijas. Un Rietumeiropas politiķu toleranto attieksmi pret Krieviju (jau atkal).
Bet par pašu filmu - ziniet, vecajiem žiguļiem bija tāda low fuel lampiņa, kas sāka neregulāri midžināties, kad degviela gāja uz beigām. Kkā līdzīgi man iekšējā neobjektivitātes lampiņa nenoteikti midžinājās, skatoties The Soviet story. Es visu laiku sevi mierināju, ka zinu, ka teiktais ir vismaz generally patiesība. Vnk filmas tonis ir visai nedokumentāls. Sākumā šķita netaisni, bet tagad saprotu, ka wikipēdijā minētais šīs filmas žanrs "propaganda film" ir visai precīzs.
Man patika The Economist apskats par šo filmu (http://www.economist.com/world/europe/d
"Mr Snore and his sponsors in the European Parliament have produced a sharply provocative work. Its tone, technique and composition may be open to criticism. But those who want to ban it should try refuting it first."
Bet angļu valodas nezināšana Latvijas politiķiem laikam ir tāda kā epidēmiska slimība. Vismaz Ģirta Valda Kristovska izpildījumā. Labāk kā Slakterim, bet neforši tik un tā. Tā ir filma, for god sake, filmē, kamēr uzfilmē gramatiski pareizi!
Comments